Sagatavotie grozījumi kodeksā paredz, ka par likumā noteiktās informācijas nesniegšanu VID par aizdomīgiem darījumiem varēs uzlikt naudas sodu līdz 5% no iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma, ja iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījums pārsniedz 1 000 000 eiro.
Savukārt sodu līdz 5000 eiro varēs uzlikt, ja iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījums vai apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 1 000 000 eiro.
Kā norāda Finanšu ministrija, VID varēs uzlikt naudas sodu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFNL) subjektiem - finanšu iestādēm, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem, citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā, darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, izložu un azartspēļu organizētājiem, kā arī personām, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus.
VID nevarēs sodīt kredītiestādes.
Patlaban Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēta administratīvā atbildība par informācijas nesniegšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienests) par neparastu vai aizdomīgu finanšu darījumu.
FM 2016.gada sākumā lūdza Kontroles dienestu sniegt informāciju par NILLTFNL subjektu sniegtajiem darījumiem, kas atbilst likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajām aizdomīguma pazīmēm. Kontroles dienesta sniegtā informācija liecina, ka 98% gadījumu ziņo kredītiestādes, savukārt tikai 2% ir pārējie NILLTFNL subjekti.
Tāpat Kontroles dienests norādījis, ka neapšaubāmi ir atsevišķas profesijas, piemēram, nodokļu konsultanti, nekustamā īpašuma darījumu starpnieki, ārpakalpojumu grāmatveži, kuru rīcībā, domājams, ir informācija par izvairīšanās no nodokļu nomaksas daudziem nopietniem gadījumiem, bet, ņemot vērā šo nozaru nesakārtotību, vājo sodu sistēmas darbību un ietekmi, zemo likuma paklausības līmeni, ziņojumu faktiski nav.
FM piebilda, ka tieši tādiem speciālistiem kā advokātiem, grāmatvežiem un auditoriem ir iespēja liegt vai, gluži pretēji, pieļaut nelikumīgu līdzekļu nonākšanu finanšu sistēmā. Tomēr minētie speciālisti neziņo Kontroles dienestam. FM norāda, ka nelieli sodi par informācijas nesniegšanu un attiecīgi peļņas gūšana par tiešu vai netiešu iesaistīšanos darījumos attur NILLTFNL subjektus no ziņošanas. Tādējādi FM rosināja noteikt tādu administratīvo sodu par informācijas nesniegšanu VID, lai NILLTFNL subjektiem būtu ekonomiski neizdevīgi iesaistīt Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.