Viņš uzsvēra, ka šīsdienas diskusijai ir jātuvina tam, lai Ukrainas bērni varētu atgriezties pie saviem vecākiem. Ukraina ir jāatbalsta tās cīņā pret Krievijas agresiju un nelikumīgajām bērnu deportācijām un piespiedu pārvietošanām. Tāpat ir jāmeklē veidi, kā apturēt šīs zvērības un nogādāt bērnus atpakaļ Ukrainā.
"Bērnu atgūšanas jautājumam ir jābūt prioritāšu augšgalā. Satraucoši, ka gandrīz 20 000 bērni no Ukrainas ir deportēti uz Krieviju un Baltkrieviju, piespiedu kārtā pārvietoti uz laiku okupētajām Ukrainas teritorijām. Vēl satraucošāk, ka šis skaitlis varētu būt lielāks," sacīja Rinkēvičs.
Viņš atzīmēja, ka mazāk par 400 ukraiņu bērnu ir atkal satikušies ar saviem tuviniekiem. Prezidenta ieskatā Krievija demonstrē nevēlēšanos sadarboties ne ar Ukrainu, ne ar starptautiskajām organizācijām, lai nodrošinātu piekļuvi datiem un organizētu izmeklēšanu. Rinkēvičs uzsvēra, ka starptautiskajai sabiedrībai jāturpina izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai bērni atgrieztos pie savām ģimenēm un tuviniekiem.
"Piespiedu kārtā aizvedot bērnus no viņu mājām un ģimenēm, Krievija pārkāpj bērnu pamattiesības ar drošību, dzīvi ģimenē un piederības izjūtu. Krievija aktīvi cenšas dzēst bērnos ukraiņu identitāti, radot neticamas emocionālas un psiholoģiskas traumas," teica Valsts prezidents.
Viņš akcentēja, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jādara viss iespējamais, lai nosodītu Krievijas nelikumīgās darbības un prasītu atbildību no Krievijas un Baltkrievijas. Pērn Starptautiskā Krimināltiesa izdeva Vladimira Putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderus par ukraiņu bērnu deportāciju. Rinkēvičs norādīja, ka tas ir pareizs solis, taču pie atbildības ir jāsauc arī citi.
Pēc prezidenta paustā, nedrīkst šaubīties, ka tikmēr, kamēr Krievija cenšas okupēt Ukrainas teritorijas, cietīs iedzīvotāji, tiks izšķirtas ģimenes un pārkāptas cilvēktiesības. Viņš akcentēja, ka tikai atbalstot Ukrainu līdz tās uzvarai, var izbeigt nevainīgu iedzīvotāju ciešanas. Valsts prezidents atkārtoti apliecināja Latvijas atbalstu Ukrainai.
Atklājot konferenci, Ukrainas prezidenta kundze uzsvēra, ka karā tiek piedzīvotas daudzas un dažādas sāpes, taču vienas no lielākajām ir tās, ko izjūt neaizsargātākie - bērni. Viņa stāstīja ukraiņu bērnu stāstus, no kuriem kāds atrasts mājas gruvešos, kāds gājis bojā Krievijas apšaudēs.
Zelenska vērsa uzmanību arī uz to, ka Krievija karā izmanto visu savu noziedzīgo arsenālu, tostarp bērnu izvarošanu. Viņa atsaucās uz Ukrainas ģenerālprokuratūras sniegto informāciju, ka jaunākajam upurim bijuši četri gadi.
"Es nesaukšu šo bērnu vārdus, neiezīmēšu notikušā apstākļus. Kara terors ir briesmīgs arī tad, ja bērns tiešā veidā nav guvis ievainojumus no lodēm vai raķetēm, arī tad, ja nav izvarots. Karš vienā vai otrā veidā ir skāris ikvienu no 7,5 miljoniem Ukrainas bērnu," sacīja Ukrainas prezidenta kundze.
Zelenska atzīmēja, ka Krievija izmanto vēl vienu ieroci - nolaupītajiem bērniem tiek stāstīts, ka viņi nevienam nav vajadzīgi, ka viņus neviens nemeklē. Bērniem maina vārdus, piešķir Krievijas pases. Viņa norādīja, ka līdz šim Ukrainai ir izdevies atgūt tikai 388 bērnus. Ar šādu tempu būs vajadzīgi gadi, lai atgūtu visus Ukrainas bērnus, taču tie vairs nebūs bērni, bet gan jau pieaugušie.
Ukrainas prezidenta kundze norādīja, ka aizvadītā gada laikā ir pieņemti daudzi būtiski dokumenti un veikti pasākumi, lai glābtu ukraiņu bērnus. Viņa uzsvēra, ka jādara vairāk, ir jāizstrādā bērnu atgūšanas mehānisms un tas jāatspoguļo ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijā.
Tāpat, pēc Zelenskas paustā, valstis var palīdzēt kā starpnieki, jo Krievija atsakās no sarunām ar Ukrainu. Viņa atsaucās uz Ženēvas konvencijā pausto, ka bērnu var nogādāt atpakaļ uz viņa izcelsmes un pilsonības valsti, gan uz trešās valsts teritoriju, kas nav iesaistīta konfliktā. Zelenska norādīja, ka Baltijas valstis varētu būt iesaistītas šādā mehānismā.
"Mēs cīnīsimies par katru mūsu bērnu, par katru karā nolaupīto bērnu, neatkarīgi no tā, cik daudz resursu tam būs nepieciešams. Cerams, ka kopā mēs varam šo procesu paātrināt. Pieaugušajiem nav svarīgāka uzdevuma, kā izmantot savu spēku un resursus bērnu glābšanai," sacīja Zelenska.
Attālināti konferences dalībniekus uzrunāja arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura patlaban atrodas Eiropadomes sēdē. Viņa atzīmēja, ka pierādījumi atklāj Krievijas un Baltkrievijas šausminošos kara noziegumus - nelikumīgas Ukrainas bērnu deportācijas un piespiedu pārvietošanas.
Siliņa uzsvēra, ka tas ir ne tikai starptautisko tiesību pārkāpums, bet arī mūsu kopīgās cilvēcības pārbaude. Viņa norādīja, ka pati ir trīs bērnu māte, tāpēc premjere pauda solidaritāti un līdzjūtību mātēm Ukrainā, uzsverot nepieciešamību pēc ātras rīcības, lai aizsargātu bērnus.
Arī Ministru prezidente akcentēja, ka jānodrošina Krievijas atbildība par cilvēktiesību pārkāpumiem un kara noziegumiem. Viņa sacīja, ka Latvijas mērķis kopā ar starptautisko sabiedrību un Ukrainu ir aizsargāt bērnu tiesības un atgūt ukraiņu bērnus. Siliņa uzsvēra, ka Latvijas apņemšanās atbalstīt Ukrainu ir nelokāma.