Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus
Rīgā +21 °C
Smidzinošs lietus
Trešdiena, 24. jūlijs
Krista, Kristiāna, Kristiāns, Kristīne, Kristīna

Valsts prezidents: Ne vien jāmeklē Rail Baltica neveiksmēs vainīgie, bet arī projektu jāvirza uz priekšu

"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas projektā ne vien ir jāmeklē atbildīgie par līdzšinējām neveiksmēm, bet arī jākoncentrējas uz lēmumiem, lai projektu sekmīgāk virzītu uz priekšu, šādu pozīciju trešdien preses konferencē pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Valsts prezidents akcentēja, ka Valsts kontroles ziņojums par projekta problēmām ir jāpārrunā Baltijas valstu valdību vadītāju līmenī, jo daudzi secinājumi par situāciju Lietuvā, Latvijā un Igaunijā ir līdzīgi, piemēram, visur ir redzams sadārdzinājums, kas, Rinkēviča ieskatā, ir diezgan saprotami, jo projekta attīstības laikā izmaksas mainās un jāņem vērā inflācijas ietekme.

Viņš saredz diskusiju gan diskusiju Ministru kabineta līmenī, gan nepieciešamību runāt visām trim Baltijas valstu valdībām par to, kā tālāk šo projektu attīstīt, kā risināt līdzīgās problēmas, ieskaitot finansējumu, projektēšanu un termiņus, ņemot vērā arī militārās mobilitātes aspektu.

"Manuprāt, ir lietas, par kurām ir jārunā Baltijas valstu līmenī, kā mēs virzāmies tostarp saistībā ar Eiropas Savienības (ES) finansējumu. Tās ir arī diskusijas ar Eiropas Komisiju un citām bloka dalībvalstīm," klāstīja politiķis.

Valsts prezidents klāstīja, ka, piedāvājot projektu, finansiālās aplēses ir aptuvenas, taču, kad parādās detaļas, piemēram, projektēšana, vides izpēte, zemju atsavināšana, "tas ir pilnīgi cits stāsts". Viņš aicināja arī atcerēties milzīgo inflācijas lēcienu, kas ietekmējis visu, taču nenoliedza arī projekta pārvaldības ietekmi.

"Daudzos jautājumos atbildīgā ministrija nav gājusi uz valdību ar ziņojumu. [..] Jājautā, kāpēc lēmumi nav tikuši virzīti uz Ministru kabinetu. Domāju, par to būs diskusija valdībā, kā izveidot sistēmu, lai valdība par būtiskiem lēmumiem ne tikai būtu informēta, bet arī pieņemtu lēmumus, jo tie attiecas uz valsts budžeta līdzekļiem," teica Rinkēvičs.

Pēc prezidenta vārdiem, projekta kontekstā Latvijā tūliņ tikšot izdarīts viss, kas "parasti Latvijā notiek" - tiks aktīvi meklēti vainīgie, notiks diskusijas par pagātni, taču ir jāpieņem lēmumi, ko darīt tālāk.

"To gan es varu teikt, ka tas nav vienkārši. Trim valstīm ir arī trīs dažāda lēmumu pieņemšana, dažreiz arī atšķirīgas intereses. [..] Domāju, ka noteikti būs diskusija par to, kas ir izdarīts pareizi vai nepareizi, taču mani vairāk interesē, ko darīt tālāk," sacīja Valsts prezidents.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumā.

Valsts kontrolē norāda, ka līdz 2024.gada vasarai triju Baltijas valstu vienīgais kopīgi pieņemtais lēmums par "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldību paredz, ka katrā valstī būs atsevišķs neatkarīgs pārvaldītājs.

Igaunijā un Lietuvā par topošajiem dzelzceļa pārvaldītājiem noteikti nacionālie ieviesēji - "Rail Baltic Estonia" un "LTG Infra", savukārt Latvijā lēmums par to nav pieņemts. Patlaban Latvijā nacionālajam ieviesējam - SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" - uzdots darboties kā pagaidu infrastruktūras pārvaldītājam līdz lēmuma pieņemšanai.

Valsts kontrole skaidro, ka "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldītāja izvēle Latvijā tiek uzskatīta par politisku lēmumu, taču nav skaidrs, kāds ir vēlākais termiņš šī lēmuma pieņemšana, lai gan ieinteresētās puses norādījušas, ka tas būtu jāpieņem 2024.gadā.

Atbilstoši Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumam termiņš lēmuma pieņemšanai par infrastruktūras pārvaldības modeli bija 2019.gads, taču patlaban tā pieņemšanas termiņš ir 2025.gada maijs, kad triju Baltijas valstu valdībām jāpieņem lēmums, kas nosaka projekta pušu tiesības un pienākumus un dzelzceļa pārvaldības principus, tostarp peļņas un zaudējumu sadali, konfliktu risināšanas kārtību un citus jautājumus.

Ziņojumā uzsvērts, ka patlaban nav arī mehānisma, kā īstenotāji - AS "RB Rail" un nacionālie ieviesēji - varētu panākt, ka atbildīgās ministrijas pieņem nepieciešamos lēmumus. Līdztekus līdz šim atbildīgās Baltijas valstu ministrijas nav lēmušas kā starptautiskie vilcieni jāiegādājas - nomā, īpašumā vai pasažieru operatoriem būs savi vilcieni.

Valsts kontrole uzsver, ja lēmums netiks pieņemts tuvākajā laikā, pastāv risks, ka 2030./2031.gadā vilcieni pa dzelzceļu vēl nekursēs, jo iepirkuma sagatavošanai nepieciešami divi gadi kopš lēmuma pieņemšanas brīža, ritošā sastāva piegādei ir nepieciešami četri gadi, bet testēšanai nepieciešami vēl divi gadi, tādējādi kopumā veidojot aptuveni astoņus gadus kopš lēmuma pieņemšanas brīža.

LETA jau vēstīja, ka pērnā gada nogalē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu kontrolieri parakstīja sadarbības līgumu par būtiskiem aspektiem un problēmjautājumiem "Rail Baltica" projekta īstenošanā un finansēšanā. Sadarbojoties Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valstu augstākajām revīzijas iestādēm, veikta situācijas izpēte par šobrīd būtiskiem projekta īstenošanas, finansēšanas un starpvalstu sadarbības jautājumiem.

Izpētē Valsts kontrole secināja, ka "Rail Baltica" projekta ieviešanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts. Valsts kontrole min, ka Igaunijai izmaksas kopš 2017.gada ir pieaugušas no 1,35 miljardiem eiro līdz 4,03 miljardiem eiro, Latvijai - no 1,97 miljardiem eiro līdz 9,59 miljardiem eiro, kamēr Lietuvai - no 2,47 miljardiem eiro līdz 10,23 miljardiem eiro. Tāpat Valsts kontrole norāda, ka "Rail Baltica" projekts atpaliek no grafika vismaz piecus gadus.

Jau vēstīts, ka atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Vienlaikus atjaunotajā izmaksu un ieguvumu analīzē secināts, ka "Rail Baltica" projekts joprojām ir ekonomiski pamatots, un paredzams, ka tas radīs iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 0,5 līdz 0,7 procentpunktiem gadā, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma - 1435 milimetru - dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Prezidenta vēlēšanas pilsoņu kara gaisotnē

Par ASV prezidenta kampaņas amerikāņu kalniņiem ar bijušo Saeimas deputātu, ASV skolojušos un lielu daļu mūža pavadījušo Ati Lejiņu sarunājas Agnese Margēviča.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas