Kopumā aptuveni puse Valsts kontroles darbinieku saņēmuši vai nu naudas balvas 200 latu apmērā, vai atvaļinājuma pabalstus, vai citas piemaksas. Šo izmaksu veikšanai Valsts kontrole vienā mēnesī iztērējusi aptuveni 30 000 latu.
Kā atgādina raidījums, jau ar nākamo gadu piemaksas un prēmijas kļūs par atkal pilnībā legālu valsts darbinieku motivēšanas ieroci un varēs sasniegt apjomu, kas līdzvērtīgs pat trešdaļai algas.
Tikmēr vēl nepubliskotais Valsts kontroles ziņojums par valsts budžetu izpelnījies politiķu sašutumu. Valsts kontrole revidējusi arī pašu budžeta pieņemšanas caurskatāmību un secinājusi, ka tas budžeta pieņemšanas laikā valdībā izpalicis.
"De facto" kļuvis zināms, ka daļa secinājumu ir jau ierasti - budžetā nav paredzēti pietiekami līdzekļi plānotajiem pasākumiem, kā rezultātā pēc tam visa gada garumā vairāk nekā 30 miljoni latu tiem piešķirti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Taču vairāki revīzijā konstatētie trūkumi šoreiz pārsteiguši pat pie skarbajiem Valsts kontroles paziņojumiem jau sen pieradušos politiķus.
Revīzijā pirmo reizi vērtēta nevis lēmumu likumība, bet gan to pieņemšanas kvalitāte. Proti, 2011.gada budžets esot tapis necaurskatāmi, jo par valdības darba likumību un racionalitāti budžeta tapšanas laikā nav bijis iespējams pārliecināties.
Valsts amatpersonas pagaidām atturīgi komentē gaidāmo revīzijas ziņojumu, jo, kamēr tas nav publicēts, tā saturs ir ierobežotas pieejamības. Taču intervijā "De facto" premjers Valdis Dombrovskis (V) noliedza, ka būtu pelnīti pārmetumi par atklātības trūkumu budžeta tapšanā. "Budžeta izskatīšanas gaita un arī lēmuma pieņemšanas gaita, manuprāt, ir pietiekami caurskatāma, notiek ļoti apjomīgas diskusijas, kuras ir pieejamas arī visu neatkarīgo iestāžu pārstāvjiem," sacīja Dombrovskis.
Ziņojumu lasījušie neoficiāli neslēpj, ka dīvains bijis veids, kā Valsts kontrole pierādījusi lēmumu necaurskatāmību - saskaitītas minūtes, cik neilgu laiku pirms Ministru kabineta sēdēm budžetu pavadošie dokumenti nonākuši līdz ministru datoriem. Tāpat saskaitīts, cik daudz dokumentu atzīts par ierobežotas pieejamības, kas līdz ar to liedzis citiem kvalitatīvi sekot līdzi budžeta tapšanai.
Tas ļāvis revidentiem secināt, ka pieņemti vairāki nelikumīgi un neracionāli lēmumi. Kā viens no piemēriem ziņojumā esot minēts lēmums Finanšu ministrijai palielināt līdzekļus atalgojumam pusmiljona latu apmērā. Par šiem pārmetumiem ir sašutis finanšu ministrs Andris Vilks (V), kurš uzskata, ka “teorētiski būtu labi sekot Valsts kontroles norādēm un es ceru, ka turpmākie gadi būs tādi, ka mēs varam strādāt astoņas stundas, lēmumus pieņemt izsvērti, laicīgi iesniegt un nebūs tādi pavērsieni. Ļoti ceru, ka tas tā būs, bet krīzes situācijā tas tā nebija iespējams."
Finanšu ministrs skaidro, ka ministrijas darbiniekiem nācies maksāt par virsstundu darbu brīvdienās, kas budžeta veidošanas laikā noticis ļoti bieži. Pati valsts kontroliere Inguna Sudraba "De facto" atteicās sniegt komentārus par revīzijā secināto, viņa to darīs tad, kad ziņojums tiks publiskots.
No sarunām politikas kuluāros noprotams, ka visus revīzijā konstatētos trūkumus politiķi nesteigs tūlīt novērst, jo caurskatāmības jautājumu vērtēšanu uztvēruši ne kā principiālu iestāšanos par likumīgu lēmumu pieņemšanu, bet gan vairāk kā politisku atvadu sveicienu. Valsts kontrolierei decembrī beidzas pilnvaru termiņš un vairs uz šo amatu Sudraba kandidēt nevar. Viņa nav izslēgusi, ka varētu darboties politikā. Acīmredzot arī tāpēc patlaban pie varas esošajiem jau tagad viņas darbība šķiet politiska.