VK revīzijas ziņojumā Par Labklājības ministrijas 2020.gada pārskatu cita starpā aplūkotas darbības, pieņemtie lēmumi un to savlaicīgums sakarā ar Covid-19 izplatību sociālās aprūpes centros. VK tostarp vērš uzmanību, ka, saskaņā ar Labklājības ministrijas (LM) rīcībā esošajiem Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, saslimšana ar Covid-19 2020.gada novembrī bija konstatēta 826, bet decembrī - jau 3184 sociālās aprūpes centru darbiniekiem un klientiem.
"Lai gan tiesību aktos ir noteikts, ka par kopējās situācijas koordināciju ir atbildīga Veselības ministrija (VM) un Krīzes vadības padome, tomēr par atskaites punktu vienotai darbību koordinācijai var uzskatīt tikai šī gada 19.janvāri, kad situācija sociālās aprūpes centros jau ir kritiska," konstatējusi VK. Revidenti tostarp skaidro, ka ar Ministru prezidenta rezolūciju LM sadarbībā ar VM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tika uzdots izstrādāt rīcības plānu Covid-19 izplatības ierobežošanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas Ministru kabinetā tiek apstiprināts 3.februārī.
Revidenti nenoliedz, ka VM un tās padotības iestādes atbilstoši kompetencei ir izstrādājušas higiēnas un epidemioloģiskās drošības prasības, kas sociālās aprūpes centriem ir jāievēro Covid-19 apstākļos. Tāpat VM un tās padotības iestādes skaidrojušas to piemērošanu un atbilstoši koordinējušas nepieciešamo rīcību konkrētos sociālās aprūpes centros. Šāda pieeja gan esot atbilstoša gadījumos, kad saslimšana ir konstatēta tikai atsevišķās institūcijās un ir iespēja nepieciešamo rīcību koordinēt tikai starp iestādēm, kas ir atbildīgas par konkrētu uzdevumu veikšanu.
Tomēr normatīvajos aktos uzskaitītais pienākumu kopums, VK skatījumā, nav risinājums, kad infekcija vienlaikus izplatās daudzās institūcijās un tiek ierobežota arī kompetento, tajā skaitā uzraugošo, institūciju kapacitāte savlaicīgi reaģēt.
Rīcības plāns ar skaidru atbildības sadalījumu un iepriekš noteiktu atbildīgo institūciju gatavību ātrai un apņēmīgai rīcībai ir "noteicošais faktors, kas ir ņemams vērā arī turpmāk, jo var pozitīvi ietekmēt valsts spēju tikt galā ar tik liela mēroga krīzi kā Covid-19," uzsver revidenti. Par to, viņuprāt, liecina VK veiktā situācijas izpēte par Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo resursu nodrošinājumu valsts un pašvaldību institūcijās.
VK ieskatā, to uzskatāmi apliecina arī situācijas izpētē analizētais Jaunzēlandes piemērs, kur panākumus Covid-19 ierobežošanā noteica fakts, ka bija izstrādāts plāns, katra iestāde saprata savus uzdevumus un visi iesaistītie bija gatavi ātrai rīcībai, saskaroties arī ar Covid-19 izplatīšanos valstī. Pēc revidentu paustā, valdības un iestāžu koordinētā rīcība ļāva Jaunzēlandei sekmīgi ierobežot Covid-19 izplatību.
Tāpat revidenti vērš uzmanību, ka, lai gan 2020.gada aprīlī un maijā, konstatējot Covid-19 sociālās aprūpes centros, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sadarbībā ar SPKC organizēja vienreizēju sociālās aprūpes centru klientu un darbinieku profilaktisko testēšanu, diskusijas starp SPKC un VM par nepieciešamību veikt regulāru visu sociālās aprūpes centru darbinieku un klientu testēšanu sākās tikai 19.novembrī, bet visaptveroša un regulāra testēšana sākās tikai ar pērno decembri.
Turklāt līdz pat šī gada sākumam Latvijas izstrādātajos norādījumos kā obligāta prasība nebija iekļauta arī, veicot veselības skrīningu, darbinieku un klientu skābekļa piesātinājuma mērīšana ar pulsa oksimetru, lai gan šādu ieteikumu veselības stāvokļa monitoringā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs paredzēja jau pagājušā gada 19.maijā.
VK ziņojumā plaši aplūkoti arī citi ar LM saistīti jautājumi 2020.gada kontekstā. Kopumā, VK ieskatā, LM konsolidētais 2020.gada pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par LM finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un darbības rezultātiem pagājušajā gadā.