Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Valodas nianses valdībai uz nedēļu liek pārcelt lemšanu par pedagogu algu celšanu

Šodien Ministru kabinets lēma uz nedēļu atlikt lemšanu par pedagogu minimālās algas likmes celšanu, jo sadarbības un sociālajiem partneriem bija iebildumi par kvalitātes un kvantitātes kritērijiem vidusskolās.

Valdības sēdes sākumā Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) informēja, ka sākumā tiks skatīti noteikumi par kritērijiem un kārtību pedagogu darba samaksas finansēšanā vidusskolas posmā. Kučinskis uzsvēra, ka tikai pēc šo noteikumu apstiprināšanas varēs lemt par minimālās algas likmes celšanu, jo papildu līdzekļus plānots piešķirt tikai apmaiņā pret izglītības kvalitāti.

Par vienu no galvenajiem klupšanas akmeņiem minēto noteikumu pieņemšanas atlikšanai kalpoja saikļu "un" un "vai" lietojums kritērijos, kas saistīti ar minimālo skolēnu skaitu 10.klasē un vidusskolas posmā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvāja konkrētu izglītojamo skaitu 10.klasē un klašu grupā, otro nosakot, pamatojoties uz prasīto paralēklašu skaitu.

Lai gan izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) vairākkārtēji norādīja, ka kvalitātes kritēriji finansējuma piešķiršanā būs primārie, bet kvantitatīvie kritēriji būs tikai papildu kritērijs, kas darbosies vien tad, ja izglītības kvalitāte skolā būs zema, sadarbības partneri atkārtoti izvērsa diskusiju par skolēnu skaitu, tostarp diskutējot par to, kurš no diviem saikļiem tad būtu jālieto normatīvā akta tekstā.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Inga Vanaga, vērtējot izskatāmo likumprojektu, norādīja, ka LIZDA vēlas nesaistīt divus noteikumus un skatīt tos atsevišķi.

Kopumā LIZDA neapmierināja normatīvā akta nosaukums, saikļu lietojums, nevienlīdzība starp pašvaldību, augstskolu dibinātajām un privātajām izglītības iestādēm, kā arī formulu centralizētā eksāmena indeksa aprēķinam.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure ilgstoši norādīja uz neapmierinošiem kvantitatīvajiem kritērijiem, tostarp paužot arī to, ka kvalitātes kritēriji esošajā situācijā esot par augstu.

Šāds vērtējums izsauca valdības locekļu replikas. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka, klausoties kvalitātes kritērijus, tie pat liekas par maigu un nepietiekami. “Žēl to bērnu, kuru visa dzīve būs sabojāta, ja netiks ielikti pamati izglītības iestādē. Un jūs pret šiem zemajiem vēl cīnāties," teica ministre.

Reizniece-Ozola piekrita Kučinskim, ka normatīvais akts par minimālās algas celšanu pedagogiem skatāms tikai tad, kad tiks apstiprināti kritēriji.

Tā kā kritēriji tā arī netika apstiprināti, lemšana par minimālās algas likmes celšanu arī izpalika. Plānots, ka valdība pie šiem jautājumiem atgriezīsies jaunnedēļ, līdz tam organizējot ekspertu tikšanos.

Šadurskis gan piekodināja, ka diskusijās par "un" un "vai" viņš turpmākajā nedēļā kategoriski atsakās iesaistīties un, ja šādas diskusijas turpināsies, ministrija vispār varētu atsaukt šodien neapstiprinātos noteikumus.

Šadurskis jautājumu izskatīšanas sākumā skaidroja, ka vēl 2010.gadā tika pieņemti noteikumi, kuros tika noteikti kritēriji, kad centralizētais eksāmens ir nokārtots, paredzot, ka eksāmens nav nokārtots vien tad, ka nav izpildīts neviens uzdevums un ir saņemti 0%. "Gadu vēlāk šis tika būtiski pastiprināts - nu jau jāiegūst 5%. Šis ir viens no lielākajiem kauna traipiem izglītībā," vērtēja Šadurskis.

Viņš norādīja, ka, ja pēc neatkarības atjaunošanas Latvija gāja vienā solī ar Igauniju, tad šodien Igauniju, kurai ir augstāka izglītības kvalitāte, blakus sev vairs neredzam.

Ministrs pauda, ka nedrīkst sekot slīdošās izglītības kvalitātes tendencēm, tiem pieskaņojot kvalitātes kritērijus. "Ik pa brīdi skatāmies uz Igauniju, kur viss ir labāk, bet mēs varam priecāties tikai tad, kad igauņi brauc pie mums šņabi dzert," teica ministrs.

Šadurskis atgādināja, ka kvalitātes un kvantitātes kritēriji nav aizliegums pašvaldībai atvērt 10.klasi vidusskolā - regulējums saistīts ar to, kā valsts piedalās ar savu finansējumu pedagogu atalgojumā.

"Ja valsts pieprasa kvalitatīvu izglītību, tad ir tikai loģiski, ka valsts maksā par kvalitatīvu rezultātu," uzsvēra politiķis.

Šadurskis atgādināja, ka "tajos senajos laikos, kad valdības locekļi gāja vidusskolā, tad ar vienu nesekmīgu atzīmi nevarēja pabeigt vidusskolu". Patlaban mēs prasām tikai to, lai puse klases būtu sekmīga, piebilda ministrs.

Top komentāri

Pielikt nedrīkst samazināt >:-)
P
Par ko ,"pedagogiem " , algas pielikumu? Par auKstskolu , nejauši beigušajiem analfabētiem ? Kādi divi simti, katram, jānoņem , par izcili sliktu , savu tiešo pienākumu pildīšanu ! Kauns un negods .
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas