LM dati liecina, ka pirmsskolas izglītības iestādēs 2010./2011.mācību gada sākumā pirmsskolas izglītības skolotāju vidū bija 6985 sievietes un tikai astoņi vīrieši.
Plāns identificē četras aktuālākās dzimumu līdztiesības problēmas Latvijā un to iespējamos risinājumus.
"Neskatoties uz faktu, ka dzimumu līdztiesības principi ir iestrādāti vairākos tiesību aktos un politikas dokumentos, dzimumu līdztiesība de facto vēl nav sasniegta – ne Latvijā, ne citās ES dalībvalstīs, par ko liecina atšķirīgie statistikas dati un atšķirīgā vīriešu un sieviešu situācija, kā arī dzimumu disproporcija vairākumā dzīves jomu," secina LM.
Plānā ietvertajā virzienā "Dzimumu lomu un stereotipu mazināšana" LM norāda, ka viens no veidiem, kā mazināt stereotipus par sieviešu un vīriešu lomām, ir sākt to darīt pēc iespējas agrīnākā vecumā, veicinot puišu un meiteņu vienādas iespējas, neskatoties uz viņu dzimumu, kā arī veicināt vīriešu pedagogu skaita palielināšanos, lai skolās un bērnudārzos aizvien vairāk ienāktu vīrieši pedagogi un līdz ar to vīrieša kā bērnu audzinātāja lomas modelis.
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, pirmsskolas izglītības iestādēs (PII) uz 2010/2011.mācību gada sākumu kā pirmsskolas izglītības skolotāji strādāja 6985 sievietes un 8 vīrieši (1,2%), kā PII vadītāji - 568 sievietes un 8 vīrieši (1,4%), kas ir milzīgs viena dzimuma, šajā gadījumā – sieviešu pārsvars. Norvēģijā un Dānijā, piemēram, valsts uzstādītais mērķis ir nodarbināt 20% vīriešu pedagogu pirmsskolas izglītības iestādēs, atzīmē LM.
Ministrija apņēmusies vairot speciālistu izpratni un atbalsts dzimumu līdztiesības principu integrēšanai izglītības jomā, tai skaitā pedagogu attieksmes maiņa un lielākas vienlīdzīgas iespējas puišiem un meitenēm izglītošanās procesā, kā arī izstrādāt rekomendācijas dzimumu segregācijas mazināšanai profesijās, kur tā izteikta viskrasāk, ilgtermiņā, veicot no rekomendācijām izrietošus pasākumus.
Otrais virziens LM dzimumu līdztiesības plānā ir sieviešu un vīriešu veselīga un videi draudzīga dzīvesveida veicināšana.
2011.gada pētījumā par Rīgas, Tallinas un Helsinku iedzīvotāju dzīves stila un patēriņa modeļu ietekmi uz vidi, izmantojot "ekoloģiskās pēdas" (Ecological Footprint) kalkulatoru četrās jomās: mājsaimniecība, transports, pārtika, preces un pakalpojumi, parādās tādas tendences, kā, piemēram, sievietes, kuras dzīvo Rīgā divreiz mazāk izmanto privāto automobili nekā vīrieši, bet salīdzinājumā ar Helsinkiem un Tallinu vidēji gan sievietes, gan vīrieši Rīgā brauc vairāk ar privāto transportu.Atšķirības ir vērojamas arī pārtikas izvēlē un ūdens patēriņā.
Veselības jomā viskrasākās atšķirības ir attiecībā uz sieviešu un vīriešu rādītājiem saistībā ar vidējo paredzamo mūža ilgumu, kuru ietekmē gan veselībai kaitīgie ieradumi (pārmērīga alkohola lietošana, smēķēšana, fizisko aktivitāšu trūkums u.c.), gan nesavlaicīga vēršanās pie ārsta, lai noteiktu diagnozi un atbilstošu ārstēšanu.
Tādēļ LM vēlas apzināt sievietēm un vīriešiem īpaši raksturīgos dzīvesveida paradumus un ietekmi uz apkārtējo vidi, kā rezultātā varētu padziļināties iedzīvotāju izpratne par to ietekmi uz veselību un vidi. Tā rezultātā var gaidīt pozitīvas izmaiņas sieviešu un vīriešu dzīvesveida paradumu tendencēs, attieksmē pret savu veselību, videi draudzīgu dzīves modeli.
Kā trešo virzienu dzimumu līdztiesības uzlabošanai LM izvirzījusi sieviešu un vīriešu ekonomiskās neatkarības un vienlīdzīgu iespēju veicināšanu darba tirgū.
Ministrija norāda, ka Latvijā ir salīdzinoši augsts sieviešu nodarbinātības līmenis - 2008.gadā (pirms ekonomiskās krīzes izraisītā bezdarba) tas bija 65,4%, tādējādi pārsniedzot ES vidējo rādītāju - 59,1 %, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis (72,1%) Latvijā bija tuvu ES vidējam rādītājam (72,8%). Ekonomiskās krīzes un bezdarba pieauguma ietekmē 2009.gadā Latvijas darbspējīgo sieviešu un vīriešu nodarbinātības līmenis (15-64) kritās un izlīdzinājās starp abiem dzimumiem, proti, 2009.gadā tas bija 60,9% sievietēm un 61,0% vīriešiem, bet 2010.gadā - 59,4% sievietēm un 59.2% vīriešiem.
Latvijā 2010.gadā sieviešu vidējā darba samaksa bija 81,7% no vīriešu vidējās darba samaksas jeb par 18,3 % mazāka nekā vīriešiem. Tas skaidrojams arī ar darba tirgus segregāciju pēc dzimuma - vīrieši koncentrējas vidēji augstāk apmaksātajos, sievietes – zemāk apmaksātajos darba tirgus sektoros (horizontālā segregācija) un segregāciju pēc amatiem - sievietes retāk ieņem vadošos amatus uzņēmumos vai institūcijās (vertikālā segregācija).
Lai situāciju mainītu, LM apņēmusies uzlabot darba un privātās dzīves saskaņošanas iespējas un veicināt sieviešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, kā rezultātā sagaidāma ātrāka nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju (piemēram, bērnu, jauniešu, sieviešu) atkopšanās pēc pēdējās Latvijas sociālekonomiskās krīzes, kopumā sekmējot ekonomisko izaugsmi un labklājību valstī.
LM arī plāno uzlabot dzimumu līdztiesības politikas uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, kas ļaus analizēt īstenotās politikas efektivitāti, identificēt turpmāk veicamos uzdevumus dzimumu līdztiesības īstenošanai un tādējādi veicinās mērķtiecīgu resursu (laika, naudas, informācijas, cilvēku) izmantošanu.
Labklājības ministrija līdz 2015.gada 1.jūlijam sagatavos un labklājības ministrs iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.
Plāns izstrādāts, Labklājības ministrijai sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, Valsts izglītības satura centru, Tiesībsarga biroju, biedrību Resursu centrs sievietēm Marta, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Ziemeļu Ministru padomes biroju Rīgā.