Vienlaikus nolemts atbalstīt airBaltic pamatkapitāla palielināšanu 36 140 944 eiro apmērā, uzdodot Satiksmes ministrijai steidzami sagatavot attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu, saskaņot to ar Finanšu ministriju, un iesniegt Valsts kancelejā.
Sēdes protokolā teikts, ka nolemts konceptuāli atbalstīt papildu naudas līdzekļu ieguldījumu airBaltic pamatkapitāla palielināšanai 150 000 000 eiro apmērā, lai nodrošinātu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanu nozarē.
Satiksmes ministrijai uzdots papildināt informatīvo ziņojumu ar detalizētu pamatojumu papildu naudas līdzekļu 150 miljonu eiro apmērā ieguldīšanai airBaltic pamatkapitālā, saskaņot informatīvo ziņojumu ar Finanšu ministriju un Pārresoru koordinācijas centru un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aģentūrai LETA teica, ka pašreiz ir pieņemts lēmums tikai par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu par 36 miljoniem eiro, savukārt konceptuāli ir atbalstīta papildu naudas ieguldīšana uzņēmuma pamatkapitālā. Viņš skaidroja, ka par nepieciešamo apjomu un nosacījumiem valdība lems kādā no tuvākajām sēdēm.
Jautāts, kāpēc netika lemts uzreiz par 150 miljonu eiro ieguldīšanu uzņēmuma pamatkapitālā, Linkaits atbildēja, ka radās papildu jautājumi no Pārresoru koordinācijas centra un Finanšu ministrijas, un uz tiem nepieciešams sniegt precīzas atbildes.
Ministrs arī norādīja, ka pilno summu, kāda tiks ieguldīta airBaltic pamatkapitālā varēs redzēt tikai tad, kad pieņems lēmumu. "Tikpat labi tas varētu būt arī vairāk," teica Linkaits, piebilstot, ka katru dienu situācija attīstās un ir jāskatās, kas notiks, un kurā brīdī aviācijas nozare varēs atsākt darbu.
Jautāts, vai airBaltic pamatkapitālā ieguldīs arī otrs akcionārs, ministrs teica, ka paralēli notiek sarunas ar otru akcionāru par pamatkapitāla palielināšanu. "Manuprāt, būtu tikai godīgi, ja arī otrs akcionārs iesaistītos," teica Linkaits..
Kā ziņots pagājušā nedēļā Linkaits (JKP) aģentūrai LETA sacīja, valdība otrdien, 24.martā, uzklausīja informatīvo ziņojumu par to, kāda situācija ir airBaltic, un paredzams, ka attiecībā uz uzņēmumu gaidāmi vairāki lēmumi. "Tas nebūs viens lēmums - tad, kad lēmums būs, tad arī informēsim," teica Linkaits.
Viņš piebilda, ka patlaban tiek gatavoti dokumenti izskatīšanai Ministru kabinetā gan par airBaltic, gan par Rīgas lidostu, gan arī Latvijas pastu un citiem uzņēmumiem.
Savukārt airBaltic vadītājs Martins Gauss aģentūrai LETA iepriekš stāstīja, ka aviokompānijai šobrīd ir ierobežotas iespējās aizņemties, tāpēc efektīvākais veids līdzekļu piesaistei būtu uzņēmuma pamatkapitāla palielināšana.
"Mēs savus akcionārus oficiāli esam informējuši, ka mums būs vajadzīga palīdzība. Taču reālās vajadzības būs atkarīgas no tā, kā attīstīsies krīze. Mūsu kontos joprojām ir vairāk nekā 100 miljoni eiro, jo pērn mēs emitējām obligācijas. Taču mēs akcionārus informējām, ka palīdzība mums būs nepieciešama, lai mēs varētu darboties ilgtermiņā un saglabāt spēcīgas pozīcijas," klāstīja Gauss.
Satiksmes ministrijā aģentūra LETA noskaidroja, ka Eiropas Komisija 19.martā nāca klajā ar paziņojumu par pagaidu shēmu valsts atbalsta pasākumiem ekonomikas atbalstam Covid-19 uzliesmojuma laikā. Tas paredz elastīgāku pieeju valsts atbalsta nosacījumiem krīzes īpaši skartajām nozarēm, tostarp transportam, lai ļautu uzņēmumiem pārvarēt problēmas. Latvijā valsts plānotais atbalsts Finanšu ministrijai būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.
airBaltic reģistrēta 1995.gadā, un tās pamatkapitāls ir 256,473 miljoni eiro, liecina Firmas.lv informācija. Pēc provizoriskiem datiem, uzņēmuma apgrozījums pērn bija 508,955 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 23%, bet uzņēmums cieta zaudējumus 7,7 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 80,05% airBaltic akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam Aircraft Leasing 1 - gandrīz 20% akciju.
pievienota 5.-8.rindkopa
Laila
edvins
VVZ