Priekšlikumi paredz kompleksu risinājumu gan OIK izmaksu pieauguma apturēšanai, apliekot ar īpašu nodokli atbalstu, ko saņem subsidētās enerģijas ražotāji, gan sociāla atbalsta instrumenta izveidi, lai palīdzētu segt elektrības izmaksas mājsaimniecībām ar zemu maksātspēju.
"Līdz šim ir īstenotas vairākas iniciatīvas, lai vēsturiski izveidotajā subsidētās enerģijas atbalsta sistēmā ieviestu lielāku kārtību, skaidrākus, stingrākus atbalsta principus un ierobežotu OIK turpmāku pieaugumu. Tomēr šīs iniciatīvas dos ilgtermiņa efektu un nespēj tiesiski korektā un ātrā ceļā novērst OIK maksājumu pieaugumu patērētājiem no nākamā gada. Valdībā šodien atbalstītie priekšlikumi ir reāls un izlēmīgs risinājums, lai patērētājiem nebūtu jāmaksā vēl augstāka cena par vēsturiski izveidoto atbalsta shēmu subsidētās enerģijas ražotājiem, kas sniedz ieguvumus elektrostaciju īpašniekiem, bet rada būtiskus riskus visas Latvijas ekonomikas attīstībai," skaidro D.Pavļuts.
EM norādīja, ka vēsturiski izveidotā dāsnā subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēma rada riskus būtiskam OIK pieaugumam – no 1,89 santīmiem par kilovatstundu (sant./kWh) 2013.gadā līdz pat 2,20 sant./kWh 2016. gadā. Lai juridiski korektā veidā panāktu, ka OIK komponentes izmaksas jau nākamgad nepalielinās virs esošā 1,89 sant./kWh līmeņa, EM piedāvā izveidot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, no kura kompensēs patērētājiem OIK pieaugumu.
Sākotnējais EM piedāvājums paredzēja fondā novirzīt AS Latvenergo dividendes, bet šāds priekšlikums neguva Ministru kabineta atbalstu un tika uzdots meklēt citus fonda finansējuma avotus. Izvērtējot vairākus alternatīvus risinājumus un citu valstu pieredzi, EM piedāvā fonda finansēšanai ieviest terminētu Subsidētās enerģijas nodokli (SEN), ar kuru apliks valsts sniegto atbalstu subsidētās enerģijas ražotājiem. Lai veicinātu atjaunojamo energoresursu attīstību un plašāku izmantošanu, EM piedāvājums paredz elektroenerģijas ražošanai no dabasgāzes noteikt augstāku likmi (15%), bet atjaunojamo energoresursu ražotājiem – zemāku (10%).
Savukārt siltuma ražotājiem, kas siltumu nodod centralizētajā apkures sistēmā, likme būtu 5%, kas ļoti ierobežotā apjomā ietekmētu tikai dažus siltuma ražotājus. Ieviešot šīs nodokļa likmes no 2014.gada aprīļa, tiktu izveidots Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds, kas kompensēs patērētājiem OIK izmaksu pieaugumu.
Paredzams, ka nodoklis tiks ieviests uz laiku līdz 2017. gada beigām, paredzot tā samazinājumu vai izbeigšanu, ja tiek faktiski panākts OIK ietvaros izmaksājamo subsīdiju apjoma samazinājums. Jau šogad pavasarī uzsāktais darbs pie atbalsta intensitātes pārskatīšanas tiek turpināts, tomēr, ņemot vērā tās juridisko un tehnisko sarežģītību, labākajā gadījumā elektrības cenu samazinošs efekts patērētājiem varētu būt jūtams ātrākais tikai 2015. – 2016. gadā. Turpretim SEN ir juridiski korekts risinājums, kas pietiekami ātrā un efektīvā veidā ļauj apturēt OIK pieaugumu jau no 2014.gada.
Lai novērstu situāciju, ka Latvijā netiek nodrošināts valsts līmeņa sociālās aizsardzības mehānisms elektroenerģijas jomā, EM piedāvā izveidot sociālā atbalsta instrumentu mājsaimniecībām ar zemu maksātspēju. Atbalsta mērķis ir panākt, lai iedzīvotājiem ar zemu maksātspēju arī pēc elektrības cenas izmaiņām tiktu nodrošināts sociālā atbalsta instruments, kas saglabātu maksājumus AS Latvenergo Starta tarifa līmenī (8,18 santīmi par kilovatstundu). Paredzēts, ka līdzekļu avots sociālā atbalsta sniegšanai būs valsts budžeta ieņēmumi no SEN un atbalsta sniegšanu administrēs ar pašvaldību starpniecību. Īstenojot šo sociālā atbalsta instrumentu un izveidojot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām Latvijā tiktu plānota 2014.gada pavasarī, izvairoties no sociāli nelabvēlīgām sekām.
Priekšlikumi elektroenerģijas cenu pieauguma ierobežošanai ir vairakkārt diskutēti Tautsaimniecības padomes Enerģētikas komitejā, notikušas vairākas tikšanās gan ar subsidētās enerģijas un citu nozaru uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem, gan ar Siltumražotāju asociāciju un pašvaldībām. Atbalstu informatīvā ziņojuma virzībai pauda lielākās Latvijas uzņēmēju organizācijas – gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, gan Latvijas Darba devēju konfederācija. EM skatījumā priekšlikums nodrošina līdzsvaru starp dažādo iesaistīto pušu interesēm.
Augšminēto priekšlikumu īstenošanai vēl ir nepieciešams sagatavot grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā un vairākos Ministru kabineta noteikumos. Tāpat Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda izveide ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Sociālā atbalsta instrumenta izveide ir iestrādājama likumā Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Savukārt Subsidētās enerģijas nodokļa jeb SEN ieviešanai nepieciešams pieņemt īpašu likumu. EM pēc diskusijām ar partneriem iesniegs visu minēto grozījumu projektus valdībā un Saeimā tuvākajos mēnešos.