Plānojums nosaka valsts prioritātes jūras telpas izmantošanā līdz 2030. gadam un aptver visu Latvijas jurisdikcijā esošo Baltijas jūras daļu, sākot no krasta līnijas līdz ekskluzīvās ekonomiskās zonas ārējai robežai. Latvijas jūras akvatorijs aizņem 28 500 kvadrātkilometrus, kas ir 7,6% no kopējās Baltijas jūras akvatorija.
Plāna paskaidrojuma daļā ir esošās situācijas un tendenču analīze. Tajā raksturots Latvijas jūras ūdeņu un vides stāvoklis, sniegts pārskats par jūras dabas un kultūrvēsturiskajiem resursiem, kā arī valsts drošības aspektiem. Tāpat raksturotas ar jūras izmantošanu saistītās saimniecības nozares, to mērķi un nosacījumi nākotnes attīstībai.
Savukārt plāna stratēģiskajā daļā ietverts jūras izmantošanas ilgtermiņa attīstības redzējums, mērķi un prioritātes līdz 2030. gadam. Jūras telpas izmantošanas daļa ietver attīstības vadlīnijas ar nosacījumiem un ieteikumiem nozīmīgākajiem jūras izmantošanas veidiem, piemēram, kuģošanai, atjaunojamās enerģijas ražošanai, dabas resursu saglabāšanai un valsts aizsardzībai.
Stratēģiskajā daļā ietvertas rekomendācijas piemēram, zemūdens kabeļu un jūras akvakultūras ierīkošanai, rekomendācijas derīgo izrakteņu ieguvei, ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, jaunu grunts novietņu ierīkošanai un vairākām citām darbībām.
Plānojums paredzēts kā instruments valsts un pašvaldību institūcijām licenču un atļauju izsniegšanas saskaņošanas procesā un gala lēmuma pieņemšanā, kas saistīti ar jūras akvatorijas turpmāko izmantošanu, pielietojot labākās pieejamās zināšanas un pamatojoties uz ekosistēmas pieeju.
Dokuments paredz regulāri atjaunot datus par zvejas intensitāti Baltijas jūrā, veikt pētījumus par zemes dzīļu resursu pieejamību Baltijas jūras ūdeņos un to iegūšanas tehnoloģijām, kas neradītu būtisku kaitējumu jūras ekosistēmai, kā arī atbalstīt publiskās infrastruktūras izveidi jūras tūrisma izaugsmei nozīmīgās vietās Latvijas jūras ūdeņos un piekrastē, lai veicinātu daudzveidīgu piekrastes tūrisma piedāvājumu.
Tāpat plānojumā paredzēts aktualizēt informāciju par ekoloģiski nozīmīgām teritorijām un biotopu un sugu izplatību un stāvokli, izveidot jūras datu informācijas sistēmu, lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu datu apmaiņu par jūras ekosistēmu, pilnveidot jahtu ostu un piestātņu tīklu, nodrošinot atbilstošu pakalpojumu klāstu, drošu navigāciju un pozicionējot to nozīmi Baltijas jūras jahtu maršrutu un tūrisma galamērķu kontekstā, kā arī realizēt vēl virkni uzdevumu.
Plānojuma izstrāde tika uzsākta jau 2014. gadā, un paralēli jūras telpiskā plānojuma izstrādei tika veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums un pārrobežu konsultācijas ar Lietuvu, Zviedriju un Igauniju.
Dokumenta izstrādē piedalījušies gan Latvijas, gan kaimiņvalstu zinātnieki un konsultanti, tajā skaitā projekta 1. redakciju sagatavoja konsorcijs, ko vadīja biedrība Baltijas Vides Forums kopā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu, Latvijas Jūras administrāciju, Piekrastes pētniecības un plānošanas institūtu CORPI Lietuvā, un Vides, plānošanas un konsultācijas uzņēmumu Hendrikson&Ko Igaunijā. Tāpat plāna izstrādē piedalījušies arī atsevišķi nozaru eksperti tūrisma, kultūras mantojuma, zivju resursu pārvaldības, putnu un biotopu izplatības jautājumos.
Iecerēts, ka plānojums nodrošinās sabalansētu un visaptverošu skatījumu par nozaru nākotnes vajadzībām, kā arī noteiks sadarbības ietvaru no iespējami labākas līdzāspastāvēšanas līdz pat vienas un tās pašas jūras telpas vienlaicīgai izmantošanai vairākiem mērķiem.