Šobrīd, pamatojoties uz Valsts policijas (VP) sniegto informāciju, Nacionālās veselības dienests (NVD) ir anulējis 22 vakcinācijas sertifikātus, Dienai.lv pavēstīja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Sintija Gulbe. "Izmeklēšanas laikā gūts apstiprinājums, ka īstenots viltus vakcinācijas fakts," norāda S.Gulbe un piebilst, ka pašlaik policija pārbauda vēl vairākus gadījumus.
Jautāta par to, kādā veidā viltus sertifikātu "pārdevēji" ir imitējuši vakcinācijas faktu, VP pārstāve Simona Grāvīte izmeklēšanas interesēs plašākus komentārus nevar sniegt.
Jau iepriekš publiskajā telpā izskanēja informācija, ka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca (PKUS) vērsusies policijā ar aizdomām, ka diviem Covid-19 pacientiem, iespējams, ir viltoti sertifikāti. Kā arī aizvadītās nedēļas beigās VP ir aizturējusi četras personas, tostarp arī kādu ģimenes ārstu par viltotu sertifikātu tirgošanu, vēstī LETA.
S.Gulbe Dienai.lv uzsver, ka pagaidām slimnīcās netiek apkopota informācija par to, cik ir tādu pacientu, kam ir, iespējams, viltus vakcinācijas sertifikāts. "Protams, to nevar izslēgt, jo faktiskā situācija liecina – slimnīcā visvairāk nonāk tieši nevakcinēti cilvēki, un tostarp arī smagā stāvoklī," skaidro S. Gulbe. Šobrīd ministrija kopā ar Valsts policiju ir izstrādājusi mehānismu, kā notiek ziņošana par iespējamajiem vakcinācijas fakta viltojuma gadījumiem. Par to tiek informēti arī vakcinācijas veicēji un arī iestādes pastāvīgi savstarpēji sadarbojas,” stāsta VM pārstāve.
Slimo smagāk
PKUS pārstāve Janita Veinberga Diena.lv skaidro, ka pastāv vairākās pazīmes, kas varētu liecināt par to, ka pacients ir imitējis vakcinācijas faktu. "Ja pacients ir gados jauns, viņam nav hronisku saslimšanu un slimības gaita ir neraksturīgi smaga vakcinētai personai (intensīvā terapija vai pat reanimācija), tad, protams, ārsti pievērš tam uzmanību. Ir arī noteikta rīcība, kā šādos gadījumos ir jārīkojas. Analīžu rezultāta imūnajā atbildē būs redzams, vai persona ir vakcinēta vai nē. Tāpat mēdz būt situācijas, kad par iespējamu vakcinācijas falsifikāciju ziņo pacienta tuvinieki," stāsta J.Veinberga un piebilst, ka gadījumos, kad persona ir bijusi izteikti pret vakcināciju, vai sarunās pieminējusi iespēju iegūt sertifikātu nevakcinējoties, tiek uzskatīta par pietiekami būtisku iemeslu, lai pārbaudītu vai cilvēks ir vakcinēts, vai nav.
PKUS pārstāve uzsver, ka vakcinētas personas arī var saslimt ar koronavīrusu, taču atšķirībā no nevakcinētām personām vien retos gadījumos slimības gaita ir smaga. "Slimības gaita [vakcinētām personām] ir viegla, dažkārt asimptomātiska - cilvēkam neparādās vīrusam raksturīgo pazīmju - smaržas un garšas zudums, drudzis u.c. pazīmes. Varbūt nogurums, paaugstināta temperatūra, nepatīkamas sajūtas rīklē," skaidro J. Veinberga. Tādos gadījumos cilvēks ārstējas mājas apstākļos, sava ģimenes ārsta uzraudzībā un nav nepieciešama stacionēšana.
"Nevakcinētām personām slimības gaita jau ir cita, tomēr arī ne vienmēr. Viss par ko esam vēstījuši pagājušajā ziemā - ožas, garšas zudums, stiprs drudzis, sāpes kaklā un krūtīs, muskuļu sāpes, apgrūtināta elpošana – tas viss ir spēkā arī šajā sezonā. Ja saslimušais ir cilvēks gados, ja ir hroniskas slimības, liekais svars, cukura diabēts, citu slimību novājināta organisma spēja pretoties infekcijām, tas jau ir signāls, ka pacients ir ļoti rūpīgi uzraugāms, jo veselības stāvoklis var pasliktināties strauji un pēkšņi,” norāda J. Veinberga. Šobrīd neesot zināms neviens gadījums, kad pilnībā vakcinētas personas slimības gaita būtu smagāka par nevakcinētas, norāda Veinberga. Viņa skaidro, ka daudzi infektologi un imunologi ir uzsvēruši, ka vakcinācija pret Covid-19 nepavājina cilvēka imunitāti.
Saslimstot sāk baidīties
Jāpiebilst, ka neskatoties uz pieaugošo saslimstības līmeni, motivācija nevakcinēties un vēlme atrast zelta vidusceļu, kā apiet vakcinēšanos ir visai izplatīta. Iemesli, kāpēc daļa sabiedrības zināmā mērā izvēlas "spēlēt krievu ruleti" ar savu veselību kļūst nesvarīgi mirklī, kad persona tiek nogādāta slimnīcā ar smagu koronavīrusa saslimstību.
Jautāta, vai ārsti interesējās par to, kāda ir bijusi pacienta motivācija nevakcinēties, J.Veinberga atbild, ka pacienta nostāju ārsti nejautā. "Nereti jau arī nav iespējams pajautāt, ja pacients ir nekontaktējams – intensīvajā terapijā vai reanimācijā. Bez tam- pie milzīgās intensīvās slodzes ārstiem neatliek daudz laika parunāties un pētīt pacienta viedokli vienā vai otrā jautājumā," atzīst J. Veinberga un norāda, ka par motivāciju nevakcinēties pacientus ir iespējams izjautāt tikai tad, kad tie ir kaut vai nedaudz atlabuši. “Visbiežāk atbilde ir – nogaidīju, nepaspēju, vēlējos pagaidīt. Diemžēl ir arī skumjš gadījums, kad, pacients teica: man bija bail nomirt no vakcīnas. Šī cilvēka starp mums vairs nav," stāsta PKUS pārstāve.
Viņa norāda, ka cilvēkam saslimstot, vairs nav svarīgas diskusijas par to, vai koronavīruss pastāv vai nepastāv. Cilvēki ļoti vēlās izārstēties un baidās par savu dzīvību. Mēdz būt gadījumi, kad pacienti uzzinot, par to, ka sirgst ar Covid-19, nevēlas tam ticēt. "Drīzāk tā ir cilvēku psiholoģija – aizsargreakcija: nē, jūs kļūdāties, man nevar būt Covid-19! Īpaši tas varbūt raksturīgi cilvēkiem, kuri nonāk slimnīcā ar kādu citu akūtu kaiti, bet tests papildus vēl uzrāda Covid-19. Tad novērojama pretreakcija: tas nav iespējams, es nevienu neesmu saticis, tests ir kļūdains!" stāsta J.Veinberga.
Risks gan pārdevējam, gan pircējam
Pašlaik par fiktīvu vakcināciju visā Latvijā ir uzsākti 14 kriminālprocesi un vairākās resoriskās pārbaudes. VP pārstāve Simona Grāvīte Dienai.lv skaidro, ka informācija tiek iegūta ne tikai policijas pārbaužu laikā, bet arī no sabiedrības, tostarp arī ārstniecības personām. Jautāta, kāds sods var pienākties viltoto sertifikātu "pircējam" un "pārdevējam", S.Grāvīte atbild, ka katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli, lielākoties tiek piemēroti sekojoši kriminālpanti: par dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošanu un tā izmantošanu, prettiesiska labuma pieprasīšanu un pieņemšanu, un par prettiesiska labuma došanu. Atkarībā no tā, kāda veida noziedzīgās pazīmes ir saskatāmas konkrētajā gadījumā, personai par šāda veida likuma pārkāpumiem var piemērot gan piespiedu darbus, gan naudas sodu, gan arī brīvības atņemšanu.
Arī VM pārstāve norāda, ka jau esošās normas paredz visnotaļ bargu sodu par šāda veida likuma pārkāpumiem. "Ņemot vērā strikto ārstniecības profesionālo organizāciju nostāju, veselības nozarē strādājošais šajā gadījumā var zaudēt savu ārstniecības personas sertifikātu, kas ļautu turpināt darbu profesijā," skaidro S. Gulbe un piebilst, ka līdztekus ārsta licences zaudēšanai, par šāda veida darbībām var draudēt arī reāls cietumsods. Ministrijas ieskatā tas ir nepieļaujami, ka neskatoties uz zinātniskajos pierādījumos balstītu profesionālo informāciju un izglītojošajiem semināriem, starp medicīnas darbiniekiem ir personas, kas ne tikai nemotivē līdzcilvēkus un pacientus vakcinēties, bet pat atrunā no vakcinācijas, līdz ar to šādām personām nav vietas veselības aprūpes sistēmā.
Jautāta, kāpēc par viltotu sertifikātu iegādi un pārdošanu ir uzsākti vien pārdesmit kriminālprocesu, ja publiski izskanējis, ka vakcinācijas falsifikācijas gadījumi ir, iespējams, vairāki simti, S.Grāvīte atbild, ka vispirms ir nepieciešams savākt pierādījumus. "Iegūstot pietiekamu pierādījumu kopumu, Valsts policija informāciju par personām, kuras nelikumīgi saņēmušas sertifikātus sūta NVD, kas lemj par sertifikātu anulēšanu. Turklāt personas pārsvarā neatzīst fiktīvu vakcinēšanu, kas paildzina izmeklēšanu un pierādījumu nostiprināšanu. Tajā pašā laikā šobrīd ir iespēja šīs personas nosūtīt ekspertīzes veikšanai lai pārbaudītu, vai persona ir vakcinējusies," skaidro VP pārstāve un piebilst, ka policija arī izmanto šādu opciju pierādījumu vākšanā.
Uz Dienas.lv jautājumu kāda veida sods var pienākties personai, kurai ir viltots vakcinācijas sertifikāts un kura ir inficējusi līdzcilvēkus ar koronavīrusu, VP pārstāve atbild, ka viennozīmīgi komentēt nevar, jo katra situācija ir jāvērtē individuāli. "Ja inficēšana ir notikusi apzināti, tad šādu precendentu tīri teorētiski varētu vērtēt Krimināllikuma 133.1 panta (Inficēšana ar bīstamu infekcijas slimības izraisītāju) kontekstā," spriež S. Grāvīte.