Vairāk tiesību prasīt, pienākums ziņot

Datus vākt nav aizliegts

Privātpersonām šobrīd nerodas papildu pienākumi – regula paredz stingrākas prasības uzņēmumiem personu datu vākšanai, apstrādei un tās nodošanai trešajām personām. Tomēr Repšs uzsver – datus vākt, apstrādāt un izmantot nav aizliegts. Galvenais, lai datu izmantošanai ir atbilstošs mērķis un informācija tiek ievākta, par to informējot. Kā Dienai jau iepriekš intervijā norādīja Datu valsts inspekcijas (DVI) pārstāvis Lauris Linabergs, "galvenais, jāatceras datu aizsardzības zelta principi – mērķis, ko plānots sasniegt, kāds ir mazākais datu apjoms, kas nepieciešams, lai mērķi sasniegtu, un tiesiskais pamats datu vākšanai".

Līdz šim bieži dažādi pakalpojumu sniedzēji par klientiem ievāca pārāk daudz datu, kas patiesībā nebija nedz vajadzīgi, nedz lietderīgi. Minimālās datu ieguves prasību izmaiņas var novērot katrs lielveikalu klients, kurš atjaunos klienta lojalitātes kartes darbību, piemēram, nedz Rimi, nedz Maxima veikali vairs neprasa uzvārdus, ieviesta vēl virkne citu uzlabojumu.

Par spīti izskanējušajām bažām, nav pamata uzskatīt, ka turpmāk vairs nevarēs, piemēram, veikt video novērošanu pie savas mājas, jo sava īpašuma drošība ir leģitīms mērķis. Turklāt jāuzsver – ja uzfilmētais materiāls ir privātai lietošanai, regula to neskar nemaz, jo, kā atgādināja DVI eksperts, "GDPR neattiecas uz datu apstrādi, ko privātpersona veic atbilstoši savam privātajam mērķim". Tāpat arī publiskus, sabiedriskus pasākumus vēl aizvien var iemūžināt, ja vien to dalībnieki ir par to skaidri brīdināti.