Laika ziņas
Šodien
Migla
Piektdiena, 29. novembris
Ignats, Virgīnija

Vai TV Doždj lieta var kļūt par Gazprom-Media 2?

Kontekstā ar NEPLP lēmumu par apraides atļaujas anulēšanu TV Doždj laikraksts Diena pēta nesenu līdzīgā lietā pieņemtu administratīvās tiesas tiesneša lēmumu, kura iznākums ir pārsteidzošs.

2022.gada 6.decembrī pieņemtais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums par apraides atļaujas anulēšanu TV “Doždj” jeb “TV Rain” izraisīja nebijušu sabiedrisku rezonansi ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā un Krievijā. Daudzi Krievijas opozicionāri, tajā skaitā neatkarīgo un ārpus Krievijas bāzēto mediju žurnālisti, starptautiskās žurnālistu organizācijas un Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) kritizēja NEPLP par pieņemto lēmumu, dēvējot to par nesamērīgu, pārlieku bargu un pārmetot NEPLP neizpratni par vārda brīvību un “Doždj” kā no Krievijas varas neatkarīga medija lomu un nozīmi krievvalodīgajai auditorijai. Taču NEPLP pozīcija ir gluži pretēja un strikta – “Doždj” darbība Latvijā pārtraucama, jo TV kanāls sistemātiski neievēroja  Latvijas likumus, nedemonstrēja gatavību sākt tos ievērot, visbeidzot punktu visam pielika “Doždj” ēterā izskanējuši aicinājumi atbalstīt Krievijas armijā mobilizētos karavīrus. Ja “Doždj” pārsūdzēs NEPLP lēmumu tiesā, lieta solās būt interesanta un, kā liecina “Dienas” analizētais tiesas lēmums saistībā ar Krievijas gāzes kompānijai “Gazprom” pastarpināti piederošu TV kanālu izplatīšanu Latvijā – arī neprognozējama.

“Doždj” par pārsūdzību vēl nav izlēmis

NEPLP lēmums, ar kuru anulēta “Doždj” apraides atļauja, satur detalizētus argumentus, kādēļ “Doždj” vairs nedrīkst turpināt darboties Latvijā. Apkopojot – “Doždj” pārkāpumi bija gan valodas celiņa latviešu valodā ilgstoša nenodrošināšana, gan Krievijas un Ukrainas kartes vairākkārtēja demonstrēšana ēterā, attēlojot Krimu Krievijas sastāvā, gan Krievija armijas apzīmēšana par “mūsu armiju”. Taču galīgais NEPLP lēmums nāca pēc tam, kad “Doždj” žurnālists Aleksejs Korosteļevs ēterā ne tikai aicināja skatītājus ziņot par mobilizēto problēmām Krievijas armijā, bet arī faktiski TV kanāla vārdā izteica cerību, ka ir izdevies palīdzēt daudziem Krievijas mobilizētajiem karavīriem ar aprīkojumu un ērtībām frontē – tātad frontē Krievijas uzsāktajā karā pret Ukrainu.

NEPLP ir secinājis, ka apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai rada ne tikai viena konkrētā žurnālista darbības, bet arī “Doždj” izdarīto pārkāpumu kopums un paša medija un tā pārstāvju attieksme pret pārkāpumiem, tos neatzīstot, neizprotot to būtību un būtiskumu un arī neveicot darbības, kas liecinātu par spēju ievērot Latvijas likumus. “SIA “TV Rain” apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, jo pauž atbalstu teroristiskas valsts darbībām,” secināts NEPLP lēmumā.

Paša “Doždj” pārstāvju skaidrojumi un rīcība saistībā ar notikušo bija pretrunīga. Pieļautos pārkāpumus “Doždj” dēvē par kļūdām, taču rīcība nav konsekventa. Vispirms par “pieļauto kļūdu” it kā tika atlaists TV kanāla žurnālists Aleksejs Korosteļevs, kura izteikumi ēterā par palīdzību Krievijas armijai kalpoja par pēdējo punktu “Doždj” pārkāpumu virknē, lai NEPLP lemtu par “Doždj” apraides atļaujas anulēšanu.  Savukārt jau pēc tam, NEPLP lēmums bija pieņemts un kļuva skaidrs, ka šoreiz “Doždj” netiks cauri sveikā tikai ar naudas sodu, kā tas notika iepriekš NEPLP konstatēto un “Doždj” nenovērsto pārkāpumu gadījumos, “Doždj” īpašniece Natālija Sindejeva ar asarām acīs atkal publiski sāka runāt par “pieļautām kļūdām” – tikai šoreiz liekot saprast, ka kļūda bija… žurnālista Alekseja Korosteļeva atlaišana pēc ēterā faktiski izteiktā aicinājuma palīdzēt agresora armijai.

Iebildumus pret NEPLP lēmumu pauda vairākas žurnālistu organizācijas - starptautiskā organizācija “Reportieri bez robežām” publiski izplatīja viedokli, ka TV kanāla saturā konstatētie Latvijas likumdošanas pārkāpumi neesot uzskatāmi par apzinātu atbalstu karam un tiem nevajadzētu kalpot par pamatu licences atņemšanai kanālam. Pret NEPLP lēmumu iebilda arī Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valde, uzskatot, ka piemērotais sods neesot samērīgs. Visnesenākais un nesaudzīgākais bijis Vācijas Žurnālistu savienības priekšsēdētāja Franka Īberala viedoklis saistībā ar pieņemto lēmumu, vainojot Latviju un NEPLP preses brīvības pārkāpšanā, dēvējot NEPLP lēmumu par “patvaļu” un piebilstot, ka lēmums ticis pieņemts Kremļa interesēs, un tam nevarot piekrist “neviens eiropietis”. 

Par šo repliku gribas gan jautāt – vai NEPLP bija jāignorē fakts, ka mūsu valstī strādā TV kanāls (neatkarīgi no tā izcelsmes un vēstures), kas sistemātiski neievēro Latvijas likumus, neciena valsts valodu un vairākkārtīgi pieļauj tik būtiskas “kļūdas”, ka tā ēterā izskan aicinājumi palīdzēt teroristiskas valsts armijai? Jāatgādina, ka Ukrainā jau 2017.gadā tika aizliegta “Doždj” retranslācija, jo jau tad šis TV kanāls demonstrētajās kartēs attēloja Krimu kā Krievijas sastāvdaļu. Tagad tas pats noticis arī Latvijā.

Lai kā arī būtu, “Doždj” ir tiesības pārsūdzēt NEPLP lēmumu tiesā.  Kā norādījis “Doždj” galvenais redaktors Tihons Dzjadko, par tālāko rīcību šobrīd vēl tiekot lemts un kanālam ir mēnesis laika no NEPLP lēmuma, lai izlemtu, vai to pārsūdzēt. 

“Dienas” veiktā izpēte liecina, ka apstākļi gan ir tādi, lai “Doždj” drīzāk lēmumu pārsūdzētu nekā nepārsūdzētu. Ja reiz ne tikai starptautiskas organizācijas ir kritizējušas NEPLP par “nepareizu” lēmumu, bet arī Latvijas profesionālā žurnālistu organizācijas, LŽA, valde ir izteikusi nožēlu par “Doždj” darbības pārtraukšanu Latvijā un paudusi viedokli, ka licences atņemšana nemaz neesot samērīgs sods par TV kanāla ēterā izskanējušu aicinājumu atbalstīt Krievijas armijas jauniesauktos, tad “Doždj” rīcībā ir pārpārēm no profesionālo korporāciju aprindām nākušu emocionāla rakstura argumentu, ar kuriem mēģināt pārliecināt tiesu.

Ar emocijām gan būs par maz, un tas, vai “Doždj” rīcībā un padomā ir kādi spēcīgi juridiski argumenti, “Dienai” pašlaik nav zināms. Tomēr, kā secinājusi “Diena”, nebūt ne vienmēr ar Krieviju saistītiem medijiem juridiski spēcīgi argumenti ir nepieciešami, lai panāktu sev labvēlīgu lēmumu tiesā – var pietikt arī ar to, ka NEPLP pieņemtajā lēmumā, kura būtība, konteksts un pamatojums neitrālam lasītājam ir skaidrs un saprotams, tomēr nav ierakstīti kādi konkrēti formulējumi vai frāzes, kurām, pēc tiesneša domām, jābūt ierakstītām NEPLP lēmumā.  Tā rezultātā NEPLP lēmums tiesā var tikt atcelts un, kā bijis “Dienas” pētītajā gadījumā – Krievijas valsts varai pietuvināti un tās finansēti, turklāt ar starptautiskām sankcijām saistīti mediji varēja turpināt darboties un raidīt Latvijā.

 “Gazprom Media” gadījums

2022.gada 7.martā, neilgi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, NEPLP pieņēma lēmumu par kopumā 18 Krievijas televīzijas programmu izplatīšanas aizliegumu Latvijā, konstatējot, ka izplatītie TV kanāli tieši vai pastarpināti piederējuši Krievijas valstij piederošā gāzes koncerna “Gazprom” kontrolē esošajai “Gazprombank” un tikuši kontrolēti caur “Gazprombank” piederošo kompāniju “Gazprom Media”.

NEPLP secināja un skaidroja, ka konkrēto Krievijas TV kanālu raidīšana Latvijā nav pieļaujama, jo pret “Gazprombank” noteiktas ASV sankcijas un tieša vai netieša maksājumu veikšana ar “Gazprombank” saistītām kompānijām, rada attiecīgo sankciju pārkāpšanas riskus, tajā skaitā riskus, ka Latvijas programmu izplatītāji, veicot maksājumus Krievijas valstij piederošām kompānijām, piedalās Ukrainas kara līdzfinansēšanā. Otrkārt, NEPLP norādīja, ka šādu Krievijas TV kanālu retranslēšana Latvijā neatbilst arī Latvijas nacionālajām interesēm. Kā attiecībā uz pieņemto lēmumu raidījumam “Nekā personīga” toreiz skaidroja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, lai arī ar “Gazprom” saistīto TV kanālu saturs lielākoties bijis izklaides, arī ar izklaides satura starpniecību tiek izplatīti Krievijas propagandas vēstījumi, kas tādējādi rada kaitējumu Latvijas sabiedrībai.

Vairāku NEPLP aizliegto Krievijas TV kanālu pārstāvis Latvijā SIA “Global Media” pārsūdzēja NEPLP lēmumu administratīvajā rajona tiesā un lūdza tiesai arī apturēt NEPLP lēmuma darbību attiecībā uz SIA “Global Media” pārstāvētajiem TV kanāliem, kas faktiski nozīmē – lūdza, lai tiesa dotu atļauju nekavējoties turpināt retranslēt attiecīgos Krievijas TV kanālus vēl pirms tiesa ir izvērtējusi NEPLP lēmumu pēc būtības. Lieta tiesā nonāca pie tiesneša Edgara Biezā. Un te nu sākās interesantākais. 

Tiesnesis E.Biezais tik tiešām pieņēma lēmumu, kura rezultātā ar “Gazprom” saistīto SIA “Global Media” pārstāvēto TV kanālu retranslācija Latvijā varēja tikt turpināta nekavējoties – NEPLP lēmuma darbība tika apturēta, un tātad daļa no Krievijas TV kanāliem, kuru darbībā NEPLP konstatējis gan sankciju pārkāpuma riskus, gan nacionālo interešu apdraudējumu, varēja netraucēti turpināt darboties Latvijā un izplatīt Krievijas propagandai draudzīgus vēstījumus.

Zīmīgs ir arī E.Biezā pieņemtā lēmuma pamatojums – kā norādīts tiesneša lēmumā, kas ir pieejams arī publiski, pamats aizliegt izplatīt Krievijas TV kanālus būtu bijis vien tad, ja ar konkrēto programmu izplatīšanu saistītie riski norādītu uz sagaidāmu apdraudējumu valsts drošībai vai būtisku apdraudējumu sabiedriskai kārtībai vai drošībai, taču, kā norādījis E.Biezais, NEPLP lēmumā un sniegtajos paskaidrojumos neesot skaidrots “kādu tieši apdraudējumu minēto programmu izplatīšana varētu radīt elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un kāds tieši apdraudējums līdz ar to varētu tikt nodarīts arī sabiedrības interesēm (tostarp valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai).”

Tātad tiesneša ieskatā apstāklis, ka aizliedzamie Krievijas TV kanāli ir tieši saistīti ar Krievijas valsts kompāniju “Gazprom” un sankcijām pakļauto “Gazprombank” un tādējādi samaksa, kas tiek maksāta par šo kanālu izplatīšanu, potenciāli pārkāpj starptautiskās sankcijas (tas norādīts NEPLP lēmumā), un, kas arī ir loģiski, caur šīm kompānijām nonāk arī Krievijas valsts budžetā, kur tiek izmantota Krievijas uzsāktās agresijas pret Ukrainu finansēšanai, neesot bijis pietiekams arguments, lai šo TV kanālu darbību Latvijā aizliegtu vismaz uz laiku, kamēr lieta tiek izskatīta tiesā. Vēl jo vairāk, arī NEPLP lēmumā norādītais un arī loģiski secināmais apstāklis, ka šādu Krievijas valsts varai pietuvinātu un ar Krievijas valsts kompāniju starpniecību kontrolētu TV kanālu un to satura translēšana Latvijā nav atbilstoša Latvijas nacionālajām interesēm, tiesneša E.Biezā ieskatā arī nav bijis pietiekams arguments, lai vismaz neatļautu tūlītēju Krievijas TV kanālu retranslēšanas atjaunošanu Latvijas teritorijā.  

Šāda tiesneša pozīcija skaidri izriet no lēmumā norādītā. E.Biezā lēmumā minēts, ka “pirmšķietami tiesa nekonstatē, ka pārsūdzētajā lēmumā minēto programmu izplatīšana varētu radīt būtisku draudus Latvijā reģistrētajiem plašsaziņas līdzekļiem un pastarpināti arī valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai”, un ka “tiesa pirmšķietami nekonstatē tādu sabiedrības interešu apdraudējumu, kas varētu būt par pamatu pārsūdzētajā lēmumā norādīto televīzijas programmu izplatīšanas aizlieguma noteikšanai”. Tāpat tiek norādīts, ka gadījumā, ja NEPLP ir pamats uzskatīt, ka šajos Krievijas TV kanālos varētu tikt izplatīta neobjektīva informācija, radot draudus valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai, tad NEPLP uz to esot jānorāda savā lēmumā. Tiesneša verdikts – NEPLP lēmums, aizliedzot translēt “Gazprom Media” TV kanālus, bijis pirmšķietami prettiesisks.

Lasot šādu tiesneša lēmumu neitrāla lasītāja statusā, šī argumentācija liekas visai savdabīga – tā kā NEPLP lēmuma tekstā tieši nebija norādīts, ka starptautiskām sankcijām pakļautu Krievijas valsts kompāniju kontrolē esošie TV kanāli, kuri tiek demonstrēti Latvijā un izplata Krievijas propagandas vēstījumus un kuriem maksājot ticami tiek finansēta Krievijas uzsāktā karadarbība Ukrainā, rada apdraudējumu Latvijas drošībai un sabiedriskajai kārtībai, NEPLP lēmums ir nepamatots un pirmšķietami prettiesisks. Apstāklis, ka šos TV kanālus tieši vai pastarpināti kontrolējošo kompāniju ieņēmumi var tikt izmantoti kara Ukrainā finansēšanai, lēmuma pieņemšanā arī nav bijis nozīmīgs – ja NEPLP lēmumā tieši tā nav ierakstīts, tātad TV kanāli drīkst raidīt.   

Tā rezultātā Krievijas valsts un “Gazprom” īpašumā pastarpināti esošie TV kanāli drīkstēja turpināt brīvi raidīt Latvijā un izplatīt Krievijas propagandai draudzīgus vēstījumus. Lai šādus gadījumus novērstu, Saeima bija spiesta pat grozīt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, tajā tieši norādot uz NEPLP tiesībām aizliegt tādu elektronisko mediju retranslāciju, kuru izplatītās programmas grauj vai apdraud citu valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību. Tā teikt – lai likumā tas būtu skaidri ierakstīts, un NEPLP būtu mazāk jāgudro, kā un kādiem formulējumiem pamatot NEPLP lēmumus, lai tiesa saprastu gan to saturu, gan būtību. 

Jāpiebilst, ka situācijā, kad Krievijas TV kanāliem tika atļauts raidīt Latvijā, tiesnesis E.Biezais arī nemaz nesteidz izskatīt lietu pēc būtības – kā “Diena” pārliecinājās, uz šīs publikācijas sagatavošanas dienu Latvijas tiesu portālā pretim sadaļai “lietas izskatīšanas rezultāts” konkrētajā lietā redzams ieraksts: “neizskatīta”.

Tiesneša pārliecība vai pieredzes trūkums?

Kā liecina “Dienas” veiktā izpēte, minētais tiesnesis E.Biezais tiesneša amatā ar Saeimas balsojumu iecelts 2020.gada 17.jūnijā – tas notika īsi pēc tam, kad Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija devusi pozitīvu atzinumu E.Biezā iecelšanai amatā, savukārt Jura Juraša (Konservatīvie) vadītā Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja E.Biezā virzīšanu Saeimas balsojumam iecelšanai par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. E.Biezais, piedaloties Saeimas Juridiskās komisijas 2022.gada 2.jūnija sēdē un atbildot uz J.Juraša jautājumu par to, kas ir kalpojis par pamatu izvēlēties tiesneša darbu, norādīja uz tiesneša neatkarību kā karjeras izvēles apsvērumu, ko E.Biezais raksturoja kā iespēju strādāt un pieņemt lēmumus saskaņā ar savu pārliecību par to, kas ir pareizi un taisnīgi.

Acīmredzot E.Biezā demonstrētā pārliecība par to, kas ir pareizi un taisnīgi, izpaudusies, arī skatot minēto “Gazprom Media” lietu un ļaujot ar šo Krievijas valsts varai daļēji piederošo un pietuvināto koncernu saistītajiem Krievijas TV kanāliem nekavējoties turpināt raidīšanu Latvijā un netieši liekot noprast, ka NEPLP pats esot vainīgs, ka  lēmumā nav tiešā tekstā (tā, lai tiesa varētu to izlasīt) ierakstījis to, kas, balstoties uz loģikas likumiem,  jau tā ir saprotams – kašie Krievijas valsts varai pietuvinātie un Krievijai pastarpināti piederošie TV kanāli rada Latvijas sabiedrības interešu, valsts drošības un sabiedriskās kārtības apdraudējumu. Pati tiesa, kā izriet no lēmuma, to nevarot konstatēt. Ar NEPLP skaidri norādīto neatbilstību Latvijas nacionālajām interesēm un sankciju pārkāpumiem, kas norādīts NEPLP lēmumā, arī nav bijis pietiekami. Tieši šāda bija pēc tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Konservatīvie) priekšlikuma iecelšanai virzītā tiesneša izpratne un pārliecība attiecīgajā jautājumā.

Tiesneša amatā pārliecība ir ļoti būtiska, taču problēma rodas tad, ja tā neiet roku rokā ar profesionālo pieredzi un briedumu, kas tiesneša amatā ir ne mazāk svarīgi elementi loģiska, taisnīga un saprātīga lietas risinājuma nodrošināšanai. No E.Biezā CV, kas publiski pieejams Saeimas mājaslapā, secināms, ka E.Biezais pirms nonākšanas tiesneša amatā piecus gadus nostrādājis Valsts ieņēmumu dienestā, sākotnēji par juristu, vēlāk – par Juridiskās daļas vadītāju. Pirms tam kādu laiku strādājis dažādos juridiskos amatos bankās “Citadele” un “Nordea”, kā arī savā paša uzņēmumā SIA “E.B.Juridiskais birojs”. Profesionālo maģistra grādu un jurista kvalifikāciju ieguvis tikai 2013. gadā, tātad CV norādītais liek domāt, ka E.Biezais strādājis par juristu arī vēl pirms jurista kvalifikācijas iegūšanas.   

Tātad 2022.gada aprīlī, kad E.Biezais skatīja minēto “Gazprom Media” lietu, tiesneša amatā viņš bija nostrādājis nepilnus divus gadus. Kā izpētījusi “Diena”, E.Biezā skatīto lietu spektrs galvenokārt bijis saistīts tieši ar Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu jautājumiem, ar iepirkumu procedūru jautājumiem, valsts iestāžu nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma un ar Covid-19 infekcijas izplatības normatīvajiem aktiem saistītiem jautājumiem. Lietu, kas būtu līdzīgas “Gazprom Media” lietai saistībā ar NEPLP lēmumiem, E.Biezā tiesneša praksē “Diena” nekonstatēja un, kā secināms no E.Biezā biogrāfijas, arī iepriekšējos amatos – gan esot VID ierēdnis, gan jurists komercbankās – šādu pieredzi E.Biezais visticamāk, nav varējis iegūt.

Katrs pats lai izdarīta secinājumus, vai un kā šis pieredzes faktors kopsakarā ar tiesneša lēmuma argumentāciju varēja vai nevarēja ietekmēt “Gazprom Media” lietas iznākumu.

Kāds tiesnesis skatīs “Doždj” lietu?

Aprakstītais gadījums ar “Gazprom Media” kontrolētajiem TV kanāliem, kurus NEPLP vēlējās aizliegt translēt Latvijā, bet minētais tiesnesis, pieņemot, maigi izsakoties, neviennozīmīgi vērtējamu lēmumu, atļāva translēt Latvijā, “Dienai”, abstrahējoties no konkrētā gadījuma, lika uz jautājumu paraudzīties arī plašākā kontekstā un uzdot jautājumu – vai prasības, kas tiek izvirzītas tiesnešiem, kuri sāk savu karjeru rajonu tiesās, attiecībā uz viņu profesionālo un dzīves pieredzi ir pietiekami stingras un izsvērtas, lai sabiedrība būtu pārliecināta, ka tiesnesis spēs izprast, izsvērt un detalizēti izvērtēt sarežģītas un sabiedriski rezonējošas lietas ar ģeopolitisku kontekstu, kas pie šiem tiesnešiem nonāk? 

Saskaņā ar pašreizējo kārtību sarežģītas lietas, kuru konteksts ir vērtējams daudz plašāk nekā vienīgi kādas iestādes lēmumā ierakstīts teksts, un kuras izraisa rezonansi arī starptautiskā mērogā, saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu un lietu sadales sistēmu, Latvijas tiesā var nonākt faktiski pie jebkura tiesneša bez lielas pieredzes, kuram objektīvi vēl nevar būt ievērojama pieredze ne tiesneša amatā vispār, ne konkrēta veida jautājumu izskatīšanā, kas tiesnesim, īpaši skatot sarežģītas lietas, ir ļoti nozīmīga, lai spētu izprast kontekstu un tam atbilstoši piemērot likumu nevis pēc burta, bet pēc būtības.

Formāli – viss ir pareizi, jo saskaņā pašreizējām likuma prasībām, lai kļūtu par rajona tiesas tiesnesi personai ir jābūt sasniegušai vien 30 gadu vecumu un vismaz piecus gadus pēc jurista kvalifikācijas iegūšanas jādarbojas juridiskajā specialitātē vai par tiesas priekšsēdētāja vai tiesneša palīgu. Protams, ir arī citas prasības, kā Latvijas pilsonība, valsts valodas prasme, nevainojama reputācija u.c., bet attiecībā uz pieredzi (dzīves pieredzi un profesionālo pieredzi) likumā “Par tiesu varu” ierakstītas tieši minētās divas.

Taču pēc būtības – rodas šaubas, vai tiešām persona, kas kļūst par tiesnesi 30 gadu vecumā ir gatava skatīt un risināt tādas rezonanses un sarežģītības lietas, kurām ir ģeopolitisks konteksts un būtiski pastiprināta sabiedrības uzmanība? Kā liecina nesenais “Doždj” piemērs, NEPLP lēmumi ticami var kļūt par šādām lietām, jo tie izraisa ažiotāžu ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un Krievijā, turklāt visdažādākajās Krievijas aprindās, sākot ar Putina opozicionāriem, kuri asi kritizē NEPLP lēmumu, beidzot ar Kremļa amatpersonām, kuras neslēpa sajūsmu par NEPLP lēmumu, jo redz, tas apliecinot, ka nekur citur jau nav labāk kā “mājās” – Krievijā.

Nav šaubu, ka gadījumā, ja “Doždj” pārsūdzēs NEPLP lēmumu, lietai atkal tiks pievērsta pastiprināta sabiedrības uzmanība un lietai būs liela rezonanse gan Latvijā, gan ārvalstīs. Pagaidām atliek tikai minēt, pie kura tiesneša šī lieta, ja tāda būs, nonāks izskatīšanā. Taču skaidrs ir viens – ņemot vērā viedokļu par NEPLP lēmumu dažādību, sabiedriskais spiediens uz tiesu būs liels. Lai arī cik dzīvē un amatā pieredzējis vai nepieredzējis tiesnesis šoreiz skatīs lietu, situācijā, kad “Doždj” sistemātiskie pārkāpumi un publiski izteikti aicinājumi (cerības) palīdzēt Krievijas armijai ne tikai no paša “Doždj” puses, bet arī no žurnālistu organizāciju puses tiek dēvēti vienīgi par kļūdām, pret kurām NEPLP esot bijis pārāk bargs, viegli šīs lietas izskatīšanā, ņemot vērā lietas rezonansi, tiesai neklāsies.

NEPLP šķietami ir guvis mācību no situācijas ar “Gazprom Media” lietu un šoreiz savu lēmumu formulējis daudz plašāk, ierakstot tajā maģisko frāzi par “Doždj” radīto apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai, un arī likumdevējs ir šķietami nodrošinājies pret līdzīgiem gadījumiem, veicot izmaiņas likumā. Bet varbūt jautājums jāvērtē citādāk – likumdevējam jāmaina nevis nozares likumi, pakārtojot tajos lietotos formulējumus un pantus konkrētiem gadījumiem, bet gan rūpīgāk jāizvērtē tās prasības, kas tiek izvirzītas pret personām, kuras vēlas sākt savu tiesneša karjeru, padarot tās stingrākas attiecībā uz vecumu un profesionālo pieredzi, lai nodrošinātu, ka jebkuras sarežģītas, sabiedriski nozīmīgas lietas lemj pieredzējuši un kā personības nobrieduši tiesneši jau sākot ar pirmo instanci?  

Kamēr šis jautājums paliek atklāts, ir skaidrs, ka “Doždj” lietā turpmāk tieši tiesas spēja izvērtēt situācijas ar “Doždj” kontekstu arī ārpus NEPLP lēmuma rakstītā teksta, un ar izpratni par to, vai un cik lielā mērā Kremļa opozīcijas medijs, ignorējot Latvijas likumus un vairākkārt pieļaujot ģeopolitiski nozīmīgas “kļūdas” ēterā, var būt kaitējošs Latvijas nacionālajām interesēm un drošībai, būs izšķirošā šīs lietas iznākumā.  

Vai “Doždj” ir bijis tik daudz kaitējošs, lai pilnībā aizliegtu tā darbību Latvijā, vai arī ir pamats, lai “Doždj” lieta kļūtu “Gazprom-Media” 2 lietu? Par to varēs lemt tiesa – atbilstoši savai jautājuma izpratnei un briedumam. 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas