Kopumā Latvijā cilvēki labprāt dalās ar informāciju internetā un diezgan liela sabiedrības daļa pieturas pie viedokļa: "man nav, ko slēpt", "mani dati nevienam nav vajadzīgi" un "neko sliktu ar tiem izdarīt nevar". Šāda nostāja ir līdz brīdim, kad cilvēki saskaras vai nu ar tādu savu datu izmantošanu, kas kaitē viņu interesēm, vai datu noplūdi, vai komerciāliem piedāvājumiem, kas lielā daudzumā ienāk e-pastā, vai arī ar diskriminējošu attieksmi, kas balstīta uz personas datu analīzi, vērtē Datu valsts inspekcijā.
Eiropas Savienībā (ES) tikai 36% interneta lietotāju pirms savu personas datu sniegšanas izlasījuši mājaslapas privātuma politiku (2023. gada dati). Vairāk nekā puse (54%) atteikušies atļaut personas datu izmantošanu reklāmai un nedaudz vairāk nekā puse (51%) ierobežojuši vai lieguši piekļuvi savai ģeogrāfiskajai atrašanās vietai. Turklāt 41% ierobežojis piekļuvi savam profilam vai saturam sociālo tīklu vietnēs vai koplietotā tiešsaistes krātuvē. Runājot par personas datu aizsardzību, tikai 35% pārbaudījuši, vai tīmekļa vietne, kurā interneta lietotāji snieguši savus personas datus, ir droša. Apsverot visas šīs personas datu kontroles metodes kopā, gandrīz trīs ceturtdaļas ES interneta lietotāju kaut kādā veidā pārvalda piekļuvi saviem personas datiem tiešsaistē, liecina Eurostat dati. Tomēr to interneta lietotāju īpatsvars, kuri kontrolē piekļuvi saviem personas datiem, ES valstīs ir atšķirīgs. Visvājākie rezultāti fiksēti Rumānijā, Latvijā un Slovēnijā, bet vismodrākie lietotāji ir Somijā, Nīderlandē un Čehijā. Lielā mērā (bet ne pilnībā) valstu sarindojums sakrīt arī ar labklājības rādītājiem (jo labklājīgāka valsts, jo iedzīvotāji vairāk aizsargā savus datus).
Ietekmē labklājība
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 7. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00