VAAD norāda, ka kopš augsnes agroķīmiskās izpētes sākšanas 2010.gadā līdz šim izpētītās augsnes apjoms pieaudzis piecas reizes, tostarp lielākais klientu loks ir īpaši jutīgajās teritorijās Zemgales (43% no kopējā apjoma) un Rīgas (18% no kopējā apjoma) valsts plānošanas reģionos.
Turklāt kopš 2016.gada VAAD izpētījis 8,9% no lauksaimniecībā apsaimniekotās zemes.
"Kopumā situācija ar organisko vielu satura nodrošinājumu Latvijā ir laba," uzsver VAAD.
Dienests norāda, ka lielākais nepietiekamais organisko vielu satura īpatsvars 17% apmērā ir Kurzemē. Salīdzinoši Rīgas un Vidzemes plānošanas reģionos pētītajā augsnē ir 10% nepietiekams organisko vielu saturs. Turklāt Kurzemē un Vidzemē pusei no lauksaimniecībā apsaimniekotās zemes vajadzīga pamatkalķošana, kas ir būtiska augsnes reakcijas ielabošana.
VAAD izpētes dati liecina, ka vissatraucošākā situācija ir augsnes nodrošinājumā ar fosforu - no piecu gadu perioda pētījumiem izriet, ka Kurzemē un Latgalē vairāk nekā 60% no pētītās augsnes ir bijusi ar zemu un ļoti zemu fosfora saturu.
Savukārt kopš 2018.gada dienestā ir izveidota augsnes agroķīmiskās izpētes reprezentatīvā kopa, kas proporcionāli aptver visus Latvijas plānošanas reģionus, katrā reģionā veicot izpēti 1000 hektāros augsnes. Reprezentatīvās kopas ietvaros katrā novadā tiek atlasīts pa vienai bioloģiskajai saimniecībai, pa vienai lopkopības, dārzkopības un laukkopības saimniecībai.
VAAD norāda, ka, salīdzinot bioloģiskās platības ar integrētās saimniekošanas platībām, secināms, ka kaļķojamās platības pārstāvētajās saimniecībās ir aptuveni vienādas, savukārt augšņu ar nepietiekamu organisko vielu saturu bioloģiskajā lauksaimniecībā ir mazāk - 5% no kopējā saimniecību skaita, turpretī integrētajā lauksaimniecībā - 7%.
Turklāt, analizējot fosfora, kālija un magnija saturu augsnēs, secināts, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā ir par 15% sliktāka situācija ar fosfora un kālija nodrošinājumu augsnē nekā integrētajās saimniecībās.
VAAD informē, ka augšņu agroķīmiskā izpēte sniedz informāciju par augsnes auglību, kaļķošanas nepieciešamību, kā arī piemērotību noteiktu kultūraugu audzēšanai. Izpētes gaitā tiek noteikts augsnes pH līmenis, organisko vielu saturs, kā arī kustīgā fosfora un kālija saturus. Tāpat pētīti tiek sekundārie augu barības elementi, tādi kā magnijs, kalcijs un sērs, kā arī mikroelement, piemēram, bors, varš, mangāns un cinks.
VAAD ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.