"Individuālā budžeta modeļa ietvaros pilngadīgi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varēs saņemt atbalstu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu veidā," stāsta Cīrule un piebilst, ka jaunais modelis tiks izmēģināts izmēģinājuma projekta ietvaros, lai noskaidrotu, kā tas darbojos un kādas izmaiņas vai precizējumi ir nepieciešami izstrādātajā individuālā budžeta modeļa ieviešanas metodikā.
Pašlaik sociālajiem dienestiem ir noteikts pakalpojumu kritēriju kopums, pēc kuriem tiek izvērtēts, vai konkrētā persona atbilst priekšnosacījumiem, lai varētu saņemt attiecīgo pašvaldībā pieejamo sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu. LM pārstāve kā piemēru min situācijas, kad cilvēkam ar garīgiem traucējumiem ir nepieciešams kāds konkrēts sociālā atbalsta veids vai pakalpojums: "Sociālajiem dienestiem ir noteikts pakalpojumu klāsts, kam attiecīgi ir noteikti konkrēti kritēriji, pēc kuriem tiek izvērtēta personas atbilstība pakalpojuma saņemšanai. Piemēram, lai saņemtu dienas aprūpes centra pakalpojumu, cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem ir jābūt noteiktai invaliditātes grupai. Savukārt individuālā budžeta modelī vispirms tiek izvērtētas konkrētā cilvēka vajadzības un noteikti mērķi. Pēcāk atbilstoši nospraustajiem mērķiem tiek piemeklēti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi un atbalsta veidi."
Projektā iekļauto pakalpojumu un atbalsta klāsts izmēģinājuma projekta laikā vajadzības gadījumā varētu tikt papildināts. Cīrule skaidro, ka pēc rezultātu apkopošanas un metodikas pilnveidošanas šāda veida pieeja sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem varētu tik ieviesta pašvaldībās. Šāda veida pieeja sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā šobrīd tiek izmēģināta ģimenēs, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem.
Cīrule uzsver, ka līdzīga pieeja sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā personām ar garīga rakstura traucējumiem tiek praktizēta arī citās valstīs. Piemēram, Zviedrijā jau vairākus gadus sociālie pakalpojumi tiek organizēti atbilstoši cilvēku ar garīgiem traucējumiem vajadzībām un vēlmēm, ar mērķi dot iespēju integrēties ne tikai sabiedrībā, bet arī darba tirgū. Savukārt kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā ir ieviesti individuālās aprūpes plāni, ar kuru palīdzību tiek piemeklēti sociālie pakalpojumi un atbalsta veidi, kas atbilst cilvēka vēlmēm un vajadzībām, kā arī dod iespēju risināt problēmas, ar kurām saskaras cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Izstrādājot individuālos plānus, uzsvars tiek likts uz cilvēka vēlmju, vajadzību un problēmu noskaidrošanu, lai būtu iespējams piemeklēt atbilstošus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus un atbalsta pasākumus.
LM norādījusi, ka izmēģinājuma projekta ietvaros 12 mēnešu garumā sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi un atbalsts tiks sniegts 100 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pēc projekta LM izvērtēs rezultātus un izstrādās priekšlikumus individuālā budžeta modeļa pieejas pilnveidošanai. Izmēģinājuma projektā piedalīsies Cēsu novada, Gulbenes novada, Balvu novada, Daugavpils novada, Bauskas novada, Jelgavas pilsētas, Tukuma novada, Ogres novada, Talsu novada un Liepājas pilsētas pašvaldības. Interesenti var pieteikties dalībai izmēģinājuma projektā pašvaldību sociālajos dienestos no 1. līdz 16. augustam.
Uzsvars uz vajadzībām, nevis kritērijiem
Sadarbībā ar desmit pašvaldībām plānots izmēģināt jaunu pieeju, sniedzot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, skaidro Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Lilita Cīrule. Viņa norāda, ka tas ir ārvalstīs izmantots individuālā budžeta modelis, kas Latvijā ir jauns veids, kā organizēt pakalpojumu piešķiršanas un saņemšanas kārtību, lai nodrošinātu atbalstu katram cilvēkam atbilstoši viņa individuālajām vajadzībām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.