Ērglis ir pārliecināts, ka LZA kā Latvijas zinātnes simbolam un virzītājai jāiesaistās Latvijas zinātnes attīstībā un pārmaiņās, līdz ar to attīstoties un mainoties pašai sadarbībai ar pašreizējo un nākamo zinātnes realizētāju saimi.
Viņaprāt, modernās zinātnes pamatuzdevumi ir veicināt zināšanu sabiedrības un zināšanu virzītas (uz zināšanām balstītas) ekonomikas izveidi. Tāpat katrai civilizētai valstij būtu jāuztur kaut neliela, bet sava zinātne, kam, protams, vajadzīgi profesionāli izglītoti, praktiski orientēti, varoši cilvēki, kuriem jānodrošina Latvijas kā mūsdienīgas valsts funkcionēšana, laba rutīna, kuri ir lietpratēji savā nozarē. Ērglis ir pārliecināts, ka atsevišķās zinātņu jomās Latvija ir guvusi būtiskus sasniegumus, piemēram, medicīnā, farmācijā un materiālu zinātnē.
Akadēmiķis Ērglis uzskata, ka Latvijas zinātnei, lai no atsevišķu zinātnisko sasniegumu piemēru uzskaites aizietu uz modernu, inovatīvu tautsaimniecībā nozīmīgu nozari, trūkst regulētas zināšanu pārneses sistēmas uz gala patērētāju. Tas notiek, jo ir nepietiekams finansējums, tehnoloģiju attīstības un inovāciju infrastruktūras trūkums, nepilnīga pētniecības un inovāciju darbības organizatoriskā struktūra. Tas nozīmē, ka ir nepieciešama šo procesu sintētiska reorganizācija valsts līmenī, uzskata Ērglis.
Ērglis norādīja, ka pirmie visaptverošas reorganizācijas un pilnveides soļi jau tiek realizēti, bet nākamajam solim būtu jābūt augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju integrācijai. Tāpat Ērglis pauda, ka uz zināšanām balstītas ekonomikas izveidei kardināli nepieciešams ir ilgtermiņa pilnvērtīgas attīstības komplekss ar skaidri iezīmētu finanšu plūsmu.
Otrs LZA viceprezidenta amata kandidāts Krasņikovs uzskata, ka LZA transformācija no valsts aparāta sastāvdaļas par personāliju akadēmiju būtiski izmainīja LZA lomu, reizē atbrīvojot valsts aparātu no nepieciešamības rūpēties par LZA attīstību, pastāvēšanu un tās finansēšanu, kā arī atbrīvoja sevi no nepieciešamības ieklausīties LZA rekomendācijās, pieņemot politiskus un tautsaimnieciskus lēmumus.
Krasņikovs skaidroja, ka "šīs bēdīgās prakses sekas ir visiem zināmas". Viceprezidenta amata kandidāts uzskata, ka ir jāpaaugstina LZA loma Latvijas valsts sabiedriskajā dzīvē un tās saimnieciskajā darbībā. Lai to panāktu, ir jāveido zinātniski rūpnieciskie un zinātniski lauksaimnieciskie lobiji valsts struktūrās.
Par zinātnes (Latvijas un starptautiskās) sasniegumiem jāinformē sabiedrība, pārliecināts Krasņikovs, tādējādi sabiedrībā veidojot sapratni par vienīgo iespēju veidot pārtikušu valsti, balstītu uz inovatīvām tehnoloģijām visās tautsaimniecības jomās, tostarp valsts pārvaldē. LZA jāpanāk arī dominējošā loma Izglītības un zinātnes ministrijas darbībā. Viņš arī neizslēdz iespēju apspriest zinātnes ministrijas vai arī zinātnes un ekonomikas ministrijas veidošanu.
Tāpat būtu jāveido ciešas saites ar skolotāju profesionālo organizāciju, cīnoties par skolotāju prestiža celšanu sabiedrībā un to atalgojuma palielināšanu, ka arī piedaloties mācību programmu apspriedē.
Krasņikovs uzskata, ka patlaban Latvijā ir izveidota oligarhiski birokrātiska valsts, kur izveidota pietiekami laba uzraudzības sistēma, vienlaikus pārspīlēti liels ierēdņu skaits padara to neefektīvu. Akadēmiķa ieskatā ir jāformulē uz jaunām tehnoloģijām balstīta valsts rūpnieciskās attīstības koncepcija, un to vajadzētu darīt LZA.
LZA vadību šodien vēlēs LZA pavasara pilnsapulcē. Uz LZA prezidenta amatu kandidē tikai LZA pašreizējais vadītājs Ojārs Spārītis.