Rīga šogad lepojas ar tūristu skaita pieaugumu - tai ir izdevies pārsniegt rekordu, kas tika sasniegts 2008.gadā pirms krīzes. "Labāk nekad nav bijis. Protams, neviens šeit nebrauks atpūsties, ja nebūs tiešo reisu. Cilvēki uz Rīgu caur Kauņu vai Tallinu nelidos pavadīt brīvdienas, un tas nozīmē, ka pēc būtības tās ir beigas jebkādam tūrismam Latvijā," aģentūrai LETA sacīja Ušakovs.
Ja novembrī "airBaltic" samazinās reisu skaitu, uz Rīgas tūrismu un pilsētas budžetu tas lielu ietekmi neatstās, jo tūrisma sezonā tas ir mierīgs un tukšs laiks, un maz ticams, ka darba vietu skaita samazinājums atstās ietekmi uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas apjomu.
Taču reisu skaita samazinājums decembrī un janvārī ievērojami ietekmēs arī Rīgas pašvaldības darbu. "Ja būs reisu skaita samazinājums, būs švaki. Plānojam reklamēt Ziemassvētku pasākumus, un mums ir jāsaprot, kādās pilsētās mēs to varam darīt, jo tam ir jāsakrīt ar tiešajiem reisiem. Iespējams, mēs to varēsim darīt tikai pilsētās, uz kurām kursē VAS "Latvijas Dzelzceļš" vai lido, piemēram, "Finnair"," norādīja Ušakovs.
Vienlaikus mērs uzsvēra, ka netiešā veidā būtu ārkārtīgi stiprs sitiens pa jebkādām iespējām "atvilkt" uz šejieni investīcijas: "Investori neliks naudu pilsētā, uz kuru jālido caur Kauņu - ir pilns ar citām Austrumeiropas pilsētām, kur var naudu ieguldīt."
Apturot "airBaltic" darbību, Latvijā paliks daži tiešie reisi no citām aviokompānijām un daži tiešie reisi uz Krieviju ar vilcieniem - Maskavu, Pēterburgu - un uz Minsku Baltkrievijā. "Tas nozīmē, ka mums iestāsies 1992.gads, pat nerunājot par tādiem sīkumiem kā Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014.gadā, jo tad tas vienkārši vairs nebūs svarīgi," uzsvēra Rīgas mērs.
Jau ziņots, ka "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks trešdien paziņoja, ka "airBaltic" samazinās lidojumu skaitu par 726 lidojumiem novembrī un par 723 lidojumiem decembrī salīdzinājumā ar 2010.gadu, jo netiek pieņemts lēmums par pamatkapitālu.
"Kompānijai ir acīm redzamas problēmas ar operatīvajiem līdzekļiem - apmaksāt degvielu, lidostu nodevas, un, ja naudas nav, viņi būs spiesti apstāties. Cik es redzu no ārpuses, viņi nevar naudu piesaistīt ne caur kredītiem, ne ar kapitāla palielināšanu. Galvenais, kas jāizdara - jāpieņem lēmums. Vai nu visu pārpērk, pārņem, attīsta un iegulda naudu valsts, vai arī uzreiz pārdod savas akcijas privātajiem. Katram risinājumam ir savi plusi un mīnusi, par ko vajag runāt. Traģiskākais, ka pašreiz nekādi lēmumi netiek pieņemti," uzsvēra Ušakovs.