Kāda kopumā patlaban ir situācija ar ūdens atvades sistēmu sakārtošanu autoceļu tīklā?
Rudeņos un pavasaros, kad ir ilgstošas lietavas, grants ceļi aizvien izmirkst un braukšana pa tiem ir apgrūtināta. Šī situācija ir saprotama, jo iepriekšējos gados prioritāra uzmanība tika pievērsta galveno autoceļu sakārtošanai, tajā skaitā arī reģionālo autoceļu ar asfalta segumu sakārtošanai. No valstiskā viedokļa kopumā raugoties, tas noteikti bija pareizs lēmums, jo bedru skaits uz šiem ceļiem pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski mazinājies. Protams, līdz ar to arī finansējums ūdens atvades sistēmu sakārtošanai uz grants ceļiem bija pieejams daudz mazākā apjomā, kā būtu bijis nepieciešams, tomēr nevar teikt, ka uz šiem autoceļiem vispār nekas nebūtu bijis darīts, jo katru gadu arī šiem mērķiem ir tikuši un aizvien tiek atvēlēti līdzekļi, balstoties uz noteiktajām prioritātēm, līdzīgi kā jebkuram autoceļam atkarībā no konkrētam ceļam noteiktās uzturēšanas klases.
Nereti ceļu uzturētājiem mēdz pārmest, ka autoceļu uzturēšana notiek, vadoties pēc normatīviem, bet mazāk tiek ņemta vērā reālā situācija. Kā ir patiesībā – vadāties pēc tabulām vai reālās situācijas?
Bet tās pašas, kā jūs sakāt – tabulas –, jau neveidojas teorētiski, bet gan ņemot vērā tieši reālo situāciju un to, cik daudz ceļu lietotāju ikdienā konkrēto autoceļu izmanto. Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi tiek veikti prioritārā secībā, ņemot vērā uzturēšanas klases (A – augstākā uzturēšanas klase, tad B, C un D – zemākā uzturēšanas klase), kas ir noteiktas, ņemot vērā satiksmes intensitāti, sociālekonomisko nozīmi un autoceļu klasifikāciju – valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi.
Nosakot autoceļu gradāciju pa klasēm, tiek ņemti vērā vairāki faktori, no kuriem primārais ir konkrētā ceļa vai tā posma noslogojums un satiksmes intensitāte pa to, kas attiecīgi arī ietekmē ceļa nolietojuma ātrumu un apjomu un rada lielāku vai mazāku vajadzību pēc noteikta apjoma un regularitātes uzturēšanas darbu veikšanas. Līdz ar to – jo lielāks ir konkrētā autoceļa noslogojums, jo vairāk līdzekļu tiek atvēlēts tā braukšanas kvalitātes nodrošināšanai un jo lielāks skaits autobraucēju ir ieguvēji no veiktajiem darbiem.
Nereti bijis tā, ka ceļam noteikta, piemēram, C klase, tajā pašā laikā tam ir daudz augstāka lokālā sociālekonomiskā nozīme, jo tas ved uz skolu, slimnīcu vai kādu uzņēmumu, tāpēc attiecīgajai pašvaldībai šāds ceļš ir būtiskāks. Mēs to ņemam vērā. Šogad pavasarī šķīdoņa laikā aicinājām pašvaldības informēt par svarīgākajiem valsts autoceļiem ar grants segumu, kuriem šķīdoņa laikā pievērst pastiprinātu uzmanību, lai nodrošinātu to caurbraucamību. Pašvaldības arī informēja par savām prioritātēm, un mēs pieejamā finansējuma un resursu ietvaros tās centāmies ņemt vērā un attiecīgi reaģēt. Manuprāt, šī sadarbība ir sevi pierādījusi kā veiksmīgu, un mēs to turpināsim attīstīt.
Lai ceļš būtu kvalitatīvi izbraucams, viens no būtiskākajiem faktoriem ir ceļa seguma atjaunošana.
Nenoliedzami. Tomēr, lai ceļš kvalitatīvi kalpotu, ir svarīga gan ceļa profila atjaunošana, gan ūdens atvades sistēmas jeb drenāžas slāņa sakārtošana, gan, protams, arī novadgrāvju iztīrīšana, lai ūdenim no ceļa klātnes būtu, kur aizplūst. Būtībā – ja kāda no šīm funkcijām nedarbojas, ūdens no grants ceļa tāpat ļoti minimāli aizplūst. Mums piešķirtais finansējums ceļu ikdienas uzturēšanai neļauj pietiekamā apjomā veikt visus šos darbus, tāpēc esam izvērtējuši, kuri ir tie ceļu posmi, kur, varbūt neieguldot pašā ceļa seguma atjaunošanā, bet tajā pašā laikā sakārtojot caurtekas, novadgrāvjus, arī šādā veidā tiek iegūts pozitīvais efekts ilgtermiņā. Proti, autoceļš arī šķīdoņu laikā ir daudz labāk izbraucams nākamajos trijos, piecos gados. Tāpēc šīs vasaras prioritāro darbu sarakstā mums ir tieši ūdens atvades sistēmu sakārtošana.
Cik lielā apjomā šie darbi iecerēti?
Patlaban esam apzinājuši vairākus simtus posmu, kur nepieciešams veikt ūdens atvades sistēmu sakārtošanu. Protams, viena gada laikā visus šos posmus nevarēsim sakārtot, tas notiks plānveidīgi. Taču šogad šie darbi mūsu prioritāšu sarakstā ir galvgalī. Šobrīd būtu mazliet pāragri izteikt precīzus solījumus, cik posmu sakārtosim tieši šogad, bet prognozējam, ka izdosies šos darbus paveikt ap 50 ceļu posmos.
Tie droši vien ir ceļu posmi, kur šos darbus nepieciešams īstenot visakūtāk...
LAU kopumā ir 26 nodaļas, un no katras nodaļas redzespunkta visakūtākās nepieciešamības ir tieši viņu reģionā. Tieši tāpēc skatāmies kopumā, lai šos nosacīti 50 posmus izvēlētos visā valsts teritorijā. Manis minēto vairāku simtu posmu kopējais apjoms ir visu nodaļu iesūtītās vajadzības, no kurām kopumā tika izraudzīti tie, kurus sakārtosim šogad. Protams, tiklīdz atrodam vēl kādus papildu līdzekļus, ņemam nākamo posmu.
Runājot par grants ceļu ūdens atvades sistēmu sakārtošanu, speciālisti gan norāda, ka ceļa sektorā sakārtota ūdens atvades sistēma tāpat pilnībā nepildīs savas funkcijas, ja apkārtējo lauku un mežu meliorācijas sistēmas nefunkcionēs.
Vērtējot šogad sakārtojamos posmus, ņēmām vērā arī to, kādā stāvoklī ir apkārtējo īpašumu meliorācijas sistēmas, jo patiešām – ja ūdens atvades sistēmu sakārtosim autoceļa nodalījumā, būs salīdzinoši mazs efekts, ja novadītais ūdens paliks turpat grāvjos un tam nebūs, kur aizplūst prom. Taču runājot plašāk – šis jautājums ir diezgan sarežģīts un nav risināms tikai vienas nozares ietvaros. Turklāt situāciju sarežģītāku padara tas, ka arī meliorācijas sistēmu pārvaldītāji dalās, proti, ir gan valsts pārziņā, gan privātīpašnieku, gan kopīpašumā esoši meliorācijas sistēmu posmi. Un patlaban iztrūkst skaidra redzējuma, kā šo jautājumu sakārtot. Taču dažādās valsts institūcijas šo problēmjautājumu ir aktualizējušas, un, visticamāk, tuvākajā laikā tiks meklēts un arī rasts jau konkrēts risinājums.
Cik ļoti ceļu uzturētājus apgrūtina nesakārtotās ūdens novades sistēmas apkārtējos īpašumos?
Es nevarētu teikt, ka globāli tas ir ļoti liels apgrūtinājums. Turklāt katrs gadījums ir individuāls. Tomēr mēdz būt situācijas, kad lielāku lietavu laikā ūdens daudzums pamatīgi bojā autoceļu, taču mēs būtiski zaudējam laiku, kamēr spējam, piemēram, saskaņot iespēju ar blakus esošā lauka īpašnieku, lai no ceļa sektora ūdeni novadītu uz lauku. Katrā situācijā jautājuma risināšana notiek dažādi, līdz ar to ir svarīgi arī šādus gadījumus paredzēt normatīvos un izstrādāt vienotu mehānismu, kāda ir rīcības politika. Jebkurā gadījumā situācijās, kad konkrētā posma caurbraucamība kļūst būtiski apgrūtināta, mēs primāri cenšamies saviem spēkiem to uzlabot, piemēram, uzberot papildu granti, lai nodrošinātu caurbraucamību vispār.
Vai autobraucēji sajutīs būtiskus uzlabojumos tajos posmos, kuros šogad plānojat sakārtot ūdens atvades sistēmas?
Protams! Mēs nevaram garantēt, ka turpmākos gadus tur būs ideāla situācija, bet uzlabojumiem viennozīmīgi jābūt.
Vai bojāta ūdens atvades sistēma rada riskus arī autoceļiem ar asfalta segumu?
Ūdens ir ienaidnieks gan grants, gan asfaltētam autoceļam. Arī krājoties ūdenim uz asfalta seguma un tam, piemēram, aukstajā laikā sasalstot, tas veido plaisas asfaltā, arī bedres. Tas ir ceļu būvniecības nozares ābeces pamatu pamats. Arī šāda ceļa pamatni ūdens bojā, izskalo slāņus, kā dēļ, piemēram, veidojas iesēdumi asfaltā, kas pamazām pārvēršas jau bedrēs. Sevišķi izteikti bojājumi vērojami pavasaros, kad zeme sāk atkust. Un ja drenējošais ceļa slānis ir bojāts un nepilda savu funkciju, tiek bojāts arī viss ceļš kopumā – gan asfalta, gan grants seguma.
Jūs minējāt, ka daudz sadarbojaties ar pašvaldībām, izvēloties prioritārākos veicamos darbus. Vai jūsu un pašvaldību skatījums mēdz atšķirties par prioritātēm? Vai mēdzat savstarpēji saskaņot plānus?
Mēs aizvien vairāk savstarpēji konsultējamies, tajā skaitā ar pašvaldību plānošanas reģionu pārstāvjiem, un sadarbība patiešām ir produktīva, jo tas palīdz arī atrisināt neskaidrības, saprast, kādi jautājumi ir risināmi ātrāk, kādi vēlāk. Arī mūsu interesēs ir saprast, kādas ir konkrēto pašvaldību būtiskākās vajadzības attiecībā uz reģionālajiem autoceļiem, jo mūsu mērķis ir apmierināts ceļu lietotājs. Un tieši pašvaldības ir tās, kas nereti vislabāk ir informētas par savu iedzīvotāju vajadzībām. Šāda informācijas apmaiņa ir svarīga arī situācijās, kad, piemēram, autoceļa viens posms ir valsts, bet cits – pašvaldības pārziņā, jo līdz ar to ir būtiski plānotos darbus saskaņot, lai nebūtu tā, ka viens ceļa posms tiek sakārtots, bet otrs ne. Tāpēc arī šogad daudz lielāku uzmanību pievēršam tieši darbu saskaņošanai, lai iespēju robežās varētu darbus paveikt lielākā ceļa kopgarumā vienlaikus. Tādēļ arī esam izveidojuši savu veicamo darbu karti, lai visas ieinteresētās puses daudz uzskatāmāk redzētu mūsu plānus un attiecīgi varētu plānot savus darbus.
Aizvien vairāk grants ceļu posmos klājat dubulto virsmu, kas nav gluži asfalta segums, tomēr novērš gan ceļu putēšanu sausajā laikā, gan arī paildzina šāda grants ceļa kalpošanas laiku. Vai arī šajos posmos kā obligāts pasākums pirms tam ir ūdens atvades sistēmas sakārtošana?
Viennozīmīgi! Dubultās virsmas uzklāšanas darbi ir divu gadu process. Pirmajā darbu posmā tiek sakārtota gan ūdens atvades sistēma, gan arī sagatavots ceļa segums kopumā, un tikai nākamajā gadā klājam melno segumu. Taču būtiski saprast, ka dubultā virsma tomēr nav asfaltbetona klājums. Nereti ir vērojams, ka līdz ar seguma kvalitātes uzlabojumu palielinās satiksmes intensitāte pa konkrēto ceļa posmu, kas attiecīgi arī veicina šā ceļa ātrāku nolietošanos. Un tomēr esam pārliecinājušies, ka arī šāda tehnoloģija pie nepietiekamā finansējuma ir labs risinājums, kā paildzināt valsts reģionālo un vietējo autoceļu kalpošanas laiku. Tāpēc noteikti arī turpmāk uz mazākas intensitātes reģionālajiem un vietējiem grants ceļiem veiksim dubultās virsmas apstrādi, jo tā ir iespēja ar mazāku resursu apjomu padarīt komfortablāku braukšanu ceļu lietotājiem un paildzināt šādu autoceļu kalpošanas ilgumu.
