Covid-19 dēļ ir apstājies tūrisms, restorānu bizness, pasažieru pārvadājumi, slēgti muzeji, teātri un kino. Pircēju paliek arvien mazāk apģērba un sadzīves preču veikalos, tie saīsina darba laikus vai slēdzas ciet.
Veikali un pakalpojumi iedzīvotājiem ir tikai redzamā biznesa daļa, taču apgrozījuma kritums sagaidāms arī daudzās citās nozarēs.
Ekonomikas stāšanās notiek strauji. Līdz šim rosīgā lidosta ir kļuvusi par stāvlaukumu vairāk nekā 50 lidmašīnām. Šonedēļ apturēti visi plānotie lidojumi no Rīgas. Latvijas kompānija airBaltic uzsākusi kolektīvo atlaišanu, plānojot atbrīvoties no pāris simtiem darbinieku. Rīgā krasa pasažieru skaita krituma dēļ samazināts reisu biežums Rīgas satiksmes tramvajos, trolejbusos un autobusos.
Trešdien par darba apturēšanu paziņoja arī ēdināšana uzņēmums Lido.
Lido priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons skaidro, ka pastāvēja ļoti liels risks turpināt darbību, jo uzņēmums dienā apkalpoja 30 000 klientu, norādot, ka tas būtu liels risks visai sabiedrībai.
''Valsts dara visu maksimālo, mēs arī pieņēmām lēmumu, lai cik tas būtu skarbs, mums vajadzēja to darīt,'' saka Ķirsons.
Ķirsons norāda, ka pagaidām darbinieki ir bezalgas atvaļinājumā, taču uzņēmums gatavojas pieteikties uz valdības atbalstu.
''Mums jau prasa citas organizācijās, kurām tiešām šodien trūkst darbinieku. Mēs ļaujam cilvēkam izvēlēties, bet mēs cīnāmies par katru savu darbinieku, lai neviens neaizietu projām,'' turpina Ķirsons.
Nekā personīga norāda, ka Lido 2018.gadā strādājis ar 42 miljonu apgrozījumu un valstij nodokļos nomaksāti 10 miljoni eiro. Visa uzņēmuma manta vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā ir ieķīlāta Luminor bankā, ilgstoša dīkstāve neizbēgami radīs miljonu zaudējumus, skaidro raidījums.
Latvijas ekonomika līdz šī mēneša sākumam bija salīdzinoši veselīga. Banku un finanšu sistēma stabila, valstij labi kredītreitingi un iespējas lēti aizņemties. Atšķirībā no 2008. gada krīzes, valdībai un Latvijas bankai nav jāuztraucas un jātērē simtiem miljoni par nacionālās valūtas stabilitāti.
Tagad ir pienācis brīdis, kad desmit gadus ieturētā fiskālā disciplīna var nest augļus – ierobežojumi krīzē būs atslābināti, un valdība varēs salīdzinoši izdevīgi aizņemties krīzes seku mazināšanai, tāpat palīdzību sola arī Eiropa Savienība, secina Nekā Personīga.
Nedēļas sākumā valdība paziņoja par atbalstam pieejamu miljardu, līdz nedēļas beigām šī summa pieauga līdz diviem miljardiem.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norāda, ka pieaugums ir izveidojies sadarbībā ar visām Eiropas institūcijām. "No šiem diviem miljardiem 400 miljoni ir Eiropas Investīciju bankas atbalsts, kas ļauj šos līdzekļus tērēt kā finanšu instrumentu, palīdzot tiem uzņēmumiem, kas ir nonākuši krīzē. Tāpat arī Altum, no sākotnēji paredzētās 500 miljonu garantiju programmas, garantiju programmā ir 750 miljoni garantiju apjoms un kredītu apjoms ir 200 miljoni. Tātad ir stipri vairāk šie līdzekļi. Tas mums izbrīvē līdzekļus no tā, kas ir valsts kasē, un mēs valsts kasē atrodošo miljardu varam izlietot, lai atbalstītu cilvēkus," skaidro Reirs.
"Mēs paredzam, ka tas nenoteiktības laiks būs 2-3 mēneši, un tur mums ir jāpalīdz. Bet ir prognozes, ka tas var ievilkties uz pusgadu un gadu!" uzsver Reirs.
Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis netic atbalstam kādai nozarei, jo dažādiem uzņēmumiem ir dažādas situācijas.
''Visā rietumu civilizācijā šobrīd ir stipri populistiska politiskā sistēma, un līdz ar to notiek reakcija uz to, kurš ''skaļāk brēc'' un izvirza lielākas prasības, nevis tiek veidota saprātīga sabalansēta ilgtermiņa politika. Problēmas var rasties visur, tomēr ir jāskatās individuāli. Biznesam biedējošākais ir neskaidrība. Neviens nevar pateikt, vai ārkārtas situācija ilgs trīs mēnešus, pusgadu vai gadu. Krīzes skartajam biznesam zaudējumi ir katru dienu. Nelieli uzņēmumi bez apgrozījuma ilgi izvilkt nevar, tāpēc valdībai jārīkojas ātri," skaidro Rungainis.
Rungainis ir pārliecināts, ka pasaules ekonomika nesabruks, un tas tiks panākts ar naudas drukāšanu un liešanu sistēmā. Tas arī būs iemesls, kāpēc bankas varētu nebūt tik mežonīgas kā pēc 2008.gada krīzes.
Šobrīd bankas solās būt pretimnākošas uzņēmējiem. Sola kredīta brīvdienas un termiņu pagarinājumus, kad pamatsumma nav jāmaksā, dažas arī neprasīšot komisijas par līgumu pārrakstīšanu. Tik klientiem esot savlaicīgi jānāk un jārunā.
''Banku bizness ir balstīts uzticībā. Ja bankai būs daudz sliktu, nenodrošinātu kredītu, tā var zaudēt savu aizdevēju uzticību. Tādā gadījumā bankai aug aizņemšanās likmes, vai pat neviens tai savu naudu nedod. Palīdzība grūtībās nonākušiem uzņēmumiem automātiski nozīmē, ka palielinās riski. Bankai jāveido uzkrājums, vai jāprasa papildu garantijas,'' akcentē Swedbank Uzņēmumu finansēšanas atbalsta daļas vadītājs Jānis Paiders
''Jebkuru atlaidi, jebkuru restrukturizācijas instrumentu, kuru mēs tagad pielāgotu kredītam, mums būtu jāuzskata jau par tādu, kuru ietekmē šī kredīta spēju atmaksāt. Mums šis aizdevums būtu jāvērtē tā, it kā viņš būtu nonācis jau finansiālās grūtībās. Tādā veidā var izveidoties situācija, ka lielāko daļu no kredīta portfeļa mēs uzskatīsim, ka viņi ir finansiālās grūtībās, kaut gan patreiz mēs to varētu vērtēt, ka tās ir pārejošas īslaicīgas grūtības tieši šīs vīrusa krīzes rezultātā, un nesamazināt portfeļa kvalitāti tik strauji," skaidro SEB banka prezidente.
Kredītiestādes gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) skaidrojumu, vai tās drīkstēs vīrusa krīzes kredītu atvieglojumus neieskaitīt pie šaubīgiem kredītiem.
Piektdien ECB paziņoja, ka notikumi būs elastīgi. Ieteicamais risinājums ir valsts garantiju piesaistīšana. Bankas uzskata, ka ar valdības lemtajiem 750 miljoniem kredītu garantijām sākumam pietikšot, bet ir skaidrs, ka vajadzēs vēl, tā Nekā Personīga.
hmm
reptilis
Nu,