Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis informēja aģentūru LETA, ka šīm nozarēm tiks pievērsta pastiprināta uzmanība, taču uzmanība tiks pievērsta arī automobiļu mazumtirdzniecībai, nekustamā īpašuma darījumiem un ēdināšanas pakalpojumiem.
NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadome ceturtdien arī vienojās, ka tūlīt pēc 2023.gada valsts budžeta pieņemšanas tiks sākts darbs pie Nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024.-2027.gadam. Apakšpadomes sēdē tika pārrunāta šī darba organizācija.
Tāpat finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) informēja sēdes dalībniekus, ka šā gada valsts budžeta piedāvājums paredz papildu esošajām valsts programmām finansēt jaunas valdības prioritātes un programmas 710 miljonu eiro apmērā.
Ministrs norādīja, ka koalīcija rūpīgi strādāja pie valdības deklarācijas un vienojās par prioritātēm, kas nodrošinās ekonomikas transformāciju, - valsts drošība un ārpolitika, izglītība, enerģētika, klimats un vide, konkurētspēja un dzīves kvalitāte.
Sagatavotais budžeta piedāvājums valsts drošībai un ārpolitikai paredz atvēlēt 402 miljonus eiro, dzīves kvalitātes prioritātei - 162 miljonus eiro, konkurētspējai - 71 miljonu eiro, izglītībai - 45 miljonus eiro, bet enerģētikai, klimatam un videi - 31 miljonu eiro.
Pēc valdības koalīcijas plašām diskusijām par nozaru ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu priekšlikumiem, 2023.gada valsts budžetā piedāvāts īstenot tādus prioritāros pasākumus, kas nodrošinās sabalansētu valdības deklarācijā iekļauto mērķu sasniegšanu, skaidroja Ašeradens.
Budžeta piedāvājums piektdien, 13.janvārī, tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.
NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēdē iepriekš panākta vienošanās sākt darbu pie Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna nākamajam periodam izstrādes, iesaistot darba procesā nevalstisko sektoru un nozaru ministriju pārstāvjus. Kā prioritāte turpmākajiem trim gadiem ir noteikta ēnu ekonomikas mazināšana konkrētās tautsaimniecības nozarēs.