Jau kopš šī gada augusta, situācija uz Latvijas - Baltkrievijas "zaļās" robežas ir kļuvusi saspringtāka un robežsargiem ik pārdienas nākas atturēt trešo valstu pilsoņus no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas, aģentūru LETA informēja Valsts robežsardze.
Aizvadītajā diennaktī novērsts 38 cilvēku mēģinājums nelikumīgi šķērsot robežu, bet šomēnes kopumā tie ir 349 cilvēku mēģinājumi. Savukārt novembrī robežsargi novērsuši 429 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot robežu.
Tāpat kā iepriekš Valsts robežsardze rīkojas tā, lai netiktu apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība, atturētiem no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas, cilvēkiem tiek sniegta humānā palīdzība, tajā skaitā arī nepieciešamā medicīniskā palīdzība.
Katrs gadījums tiek vērtēts individuāli un atsevišķos gadījumos humānu apsvērumu dēļ netiek liegta valsts robežas šķērsošana. Aizvadītajā diennaktī šādu gadījumu nav, taču šomēnes kopumā humānu apsvērumu dēļ uzņemti ir 18 cilvēki, savukārt novembrī - 26 cilvēki.
Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī ir izsludinājusi ārkārtējo situāciju, kas ir spējā jau ilgāk nekā gadu. Pēdējais pagarinājums tai noteikts līdz nākamā gada 10.februārim.
30.novembrī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā stāstīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts pastāstīja, ka robežsardze novērojusi ļoti lielu Baltkrievijas dienestu iesaisti nelegālo migrantu plūsmas organizēšanā.
Pērn novērsti 4045 mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, aizturētas 446 personas, no kuriem lielākā daļa aizturēti pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. No 446 personām brīvprātīgi izceļojuši 59 cilvēki, pamatā uz Irāku. Savukārt no samērā brīvā režīma patvērumu meklētāju izmitināšanas centra aizbēdzis 421 cilvēks, kas, pēc Pujāta vārdiem, liecinot, ka nevienam nav bijusi interese palikt Latvijā. Tāpat migranti bieži simulējuši veselības problēmas, lai tikai nokļūtu ES teritorijā.
Šogad brīvprātīgi izceļoja no Latvijas 64, bet aizbēguši no patvērumu meklētāju izmitināšanas centra 190 cilvēki. Aizbēgušie parasti tiek vēlāk aizturēti Lietuvā un Polijā un Vācijā. Pēc nogādāšanas Latvijā viņi uz kādu laiku tiek ievietoti slēgtajā aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā, bet pēc tam atkal nokļūstot patvērumu meklētāju izmitināšanas centrā bēguši no Latvijas atkārtoti.
Pujāts norādīja, ka imigrantu plūsmai bijusi viļņveidīga un saspringtākais laiks bija janvārī. Pamatā spiediens bija vērsts pret Lietuvu, kas izvēlējās taktiku imigrantiem neļaut ienākt un palikt valstī, tāpēc plūsma sadalījusies uz Latviju un Poliju.
Pēdējo nedēļu novērojumi liecinot, ka atkal lielākā migrantu plūsma tiek novirzīta uz Latviju, kas tagad ir lielāka nekā uz Lietuvu.
Robežsardzes priekšnieks brīdināja, ka ziemas laikā imigrantu atturēšanu no nokļūšanas Latvijā būs arvien grūtāk realizēt. Tāpat esot jāņem vērā protestus Irānā un Krievijas sadarbību ar šo Tuvo Austrumu valsti, kas var būt risks, ka palielināsies Irānas pilsoņu virzīšana uz Eiropu.
Ņemot vērā Krievijas pieņemto lēmumu par mobilizācijas izsludināšanu, kuras mērķis ir pastiprināt karadarbību Ukrainas teritorijā, un nepieciešamību novērst iespējamo apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai, nesen ārkārtējā situācija izsludināta arī robežšķērsošanas vietās un Alūksnes, Balvu un Ludzas novados.