Top budžets ar mazu rīcības brīvību

Ekonomika turpinās augt

Plānotais 2020. gada budžets, kura izstrāde aizsākta visai neilgi pēc šā gada budžeta novēlotās pieņemšanas, jau nodēvēts par lielāko Latvijas vēsturē. Pēc premjera K. Kariņa teiktā, ekonomikas izaugsme turpināsies. Tomēr, salīdzinot ar šo gadu, tā nākamajam gadam nedaudz samazināta līdz 2,8%. FM pēc izdevumu 2020. gadam pārskatīšanas izdevies rast 93,7 miljonus eiro, no kuriem 48,1 miljons eiro novirzāms fiskālās telpas uzlabošanai, bet 45,6 miljoni eiro – ministriju noteiktajām prioritātēm. Pārskatot nozaru finansēšanas politiku, īpaša uzmanība pievērsta izglītības un veselības nozares finansēšanas efektivitātei, skaidrojusi FM. 
Viens no būtiskākajiem nākamā gada budžeta pasākumiem būs solītā pensiju indeksācija, kam paredzēti ap 200 miljoniem eiro, kas gūti no papildu ieņēmumiem, bet citām prioritātēm, tostarp veselības un izglītības nozarēm, papildu līdzekļi vēl jārod, un tuvākajās nedēļās sagaidāmas asas diskusijas.
 

Negatīvā ietekme

Eurostat jau aprīlī vērsa uzmanību, ka RS būtu iekļaujama vispārējās valdības sektorā jeb valsts budžeta bilancē, ko atbilstoši ES kritērijiem liek prāvās uzņēmuma parādsaistības, kuru dēļ pašvaldības dotācija uzņēmumā pārsniedz 50%, kā arī nav izveidota neatkarīga uzņēmuma pārvaldība. 2019. gadā Rīgas dome uzņēmumā RS ieguldījusi ap 120 miljoniem eiro, un jaunievēlētais Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) jau izteicies, ka nākamgad dotācija būšot vēl par 20 miljoniem eiro lielāka. Formāls lēmums par RS iekļaušanu valsts budžeta bilancē gan vēl nav pieņemts, tas sagaidāms gada beigās.

"Ir bijusi visatļautība. Pašvaldības veido savus budžetus pilnīgi autonomi un neatkarīgi no valdības, un līdz šim ir bijusi tāda ilūzija, ka tam [ar valsts budžetu] nav nekāda sakara," izveidojušos situāciju raksturoja premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), kurš atzinis, ka līdz ar RS iekļaušanu valsts budžeta bilancē teju 72 miljoni eiro nonāks budžeta deficītā. Lai nākotnē izvairītos no līdzīgām situācijām, FM izstrādās priekšlikumus izmaiņām fiskālās disciplīnas regulējumā, lai noteiktu, ka uzņēmumi, kas varētu iekļauties vispārējā valdības sektorā, nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem.