Ministrija norāda, ka galvenais likumprojekta mērķis ir padarīt administratīvo sodu sistēmu efektīvāku, vienlaikus nodrošinot to, lai administratīvie sodi nebūtu pārāk bargi un nelīdzinātos kriminālsodiem. Paredzēts administratīvo sistēmu vienkāršot, atsakoties no spēkā esošā Administratīvo pārkāpumu kodeksa, un administratīvos sodus iestrādāt nozari regulējošajos likumos.
Minimālais sods augs
Latvijas iedzīvotāji likumprojekta tiešo ietekmi, visticamāk, sākumā izjutīs tieši savos maciņos, jo TM priekšlikums paredz, ka minimālais administratīvais naudas sods būs ievērojami lielāks nekā pašlaik un sasniegs 10 latu, lai gan šobrīd, piemēram, par atsevišķiem ceļu satiksmes pārkāpumiem gājējiem var tikt noteikts tikai 2 latu naudas sods. Minimālā soda sliekšņa palielināšanu amatpersonas skaidro ar faktu, ka valsts šādu mazo sodu administrēšanai nereti ir spiesta iztērēt naudas summas, kas pārsniedz paša naudas soda apjomu, un, ja pārkāpums ir neliels, nereti efektīvāk ir piemērot brīdinājumu. «Minimālais soda apjoms - tas ir vairāk politisks lēmums, par kuru vēl, ņemot vērā dažādus aspektus, būs jālemj Saeimai, bet no sodu efektivitātes viedokļa šādi mazie sodi ir nenopietni un tad jau labāk ir pārkāpēju brīdināt,» uzskata Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība). Savukārt TM Administratīvo tiesību nodaļas vadītāja Anda Smiltēna norāda, ka sodu politika nedrīkst tikt pakārtota valsts administratīvajām izmaksām, tomēr nomaksātajam naudas sodam ir vismaz daļēji jākompensē administratīvo pārkāpumu sistēmas funkcionēšana - šobrīd ir iespējama situācija, ka naudas soda 1 lata apmērā piedziņas izmaksas sasniedz pat 80-100 latu.
Apzinīgākajiem sola atlaidi
Būtisks jaunums administratīvo sodu sistēmā būs arī likumprojektā paredzētais vienošanās process, kas pārkāpējiem, ja tie būs gatavi sodu samaksāt 10 dienu laikā, dos iespēju tiem piespriesto naudas sodu samazināt uz pusi, kas, pēc TM domām, iedzīvotājus motivēs sodus samaksāt laicīgāk.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Edvīns Danovskis norāda, ka «šāda mehānisma mērķis ir paātrināt administratīvo lietu izskatīšanu un samazināt iedzīvotāju motivāciju piespriestos sodus apstrīdēt».
Vienlaikus, uzsver TM, neapzinīgākajiem pārkāpējiem, kuri vilcināsies ar sodu samaksu, sods tiks papildināts ar uzrēķinu - par nokavējumu divu mēnešu laikā plānots uzrēķins 25% apmērā, bet pēc tam - ik pēc diviem mēnešiem - tiek palielināts attiecīgi 50% un 75% apmērā.
Arests tiks atcelts
Ne mazāk svarīgs jaunievedums likumprojektā ir atteikšanās no administratīvā aresta, kas patlaban var tikt piemērots par tādiem pārkāpumiem kā transportlīdzekļa vadīšana alkohola vai narkotisko vielu reibumā vai arī huligānisms. Tieslietu ministrija skaidro, ka šāds lēmums ir pieņemts, ņemot vērā citu Eiropas Savienības valstu praksi nepadarīt tos pārāk bargus un nepielīdzināt kriminālpārkāpumiem. E. Danovskis piebilst, ka šāds lēmums atslogos tiesu sistēmu, jo pašreiz administratīvās lietas, kas ir saistītas ar aresta piemērošanu, ir jāizskata tiesām. Pret šādiem plāniem neiebilst arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija), kurš norāda, ka administratīvais arests ir neefektīvs un būtu jāapsver iespēja to aizvietot, piemēram, ar kriminālatbildību. «Piemēram, mūsu pieredze ar dzērājšoferiem liecina, ka daļa pārkāpēju šādiem sodiem adaptējas. Sākumā, kad tika ieviesti bargāki sodi, bija vērojama šādu pārkāpēju skaita samazināšanās, bet vēlāk skaits atkal palielinājās,» atzīst ministrs.