"Es gribētu teikt, ka tādā kontekstā un tā, kā tas tiek darīts Latvijā, pilnīgi noteikti [gaidāmā pensijas vecuma paaugstināšana ir pretrunā ar cilvēktiesībām]. Ja nemaldos, nav pagājis pusgads kopš iepriekšējā solījuma, kad pensiju jomā nekas netiks pasliktināts, bet patlaban jau ir nākamie signāli, kas, visticamāk, vainagosies reālā darbībā, ka pensijas vecums tiešām tiks paaugstināts, un, manuprāt, no tiesiskās paļāvības viedokļa tas ir pilnīgi nepareizi," aģentūrai BNS uzsvēra tiesībsargs.
Jansons paskaidroja, ka sabiedrībai ir jātic kaut kādai vīzijai un konkrētam politiķu solījumam, it īpaši par sociāli ekonomisko jautājumu loku.
Bezdarba situācijā Latvijā tiesībsargam esot grūti iedomāties, ko varētu darīt tie cilvēki, kuri ir rēķinājušies ar došanos pensijā, bet viņiem tā iespēja tiek liegta.
Tiesībsarga birojs saņem diezgan daudz iesniegumu par sociāli ekonomisko jomu, kuros tiek paustas bažas par to, kā lai no pensijas un dažiem sociālās palīdzības risinājumiem cilvēki izdzīvo.
Tiesībsargs uzskata ‒ ja politiķi nolemj paaugstināt pensijas vecumu, iedzīvotāji tam būtu laicīgi jāsagatavo.
"Es domāju, ka pilnīgi noteikti tā ir ilgtermiņa programma, nevis kā tagad ‒ ziniet, pagājušajā gadā, nē, pieņemot budžetu, nē, visas programmas ir beigušās, viss būs labi. Ir februāra beigas, ir marta sākums, un mēs dzirdam pilnīgi citu retoriku. Manuprāt, ka tā ar sabiedrību nedrīkst manipulēt un spēlēties, un it īpaši Satversmē mums ir pants, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Protams, tur nav pateikts, kad viņš uzzinās par savām jaunajām tiesībām. Ja tā tas jautājums tiek risināts, tad, manuprāt, tas ir pazemojoši pret sabiedrību, un gribētos pat teikt, ka tas ir prettiesiski," klāstīja Jansons.
Labklājības ministrijas sagatavotie pensiju likuma grozījumi paredz palielināt pensionēšanās vecumu no 2014.gada. Tie vēl jāpieņem valdībai, un pozitīva lēmuma gadījumā tie nonāks Saeimā.
Pensionēšanās vecuma paaugstināšanai no 2014.gada kategoriski nepiekrīt arodbiedrības, kas savākušas arī vairākus tūkstošus parakstu pret šo ieceri, savukārt darba devēji to atbalsta. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība uzstāj uz iepriekš panākto vienošanos, ka pensionēšanās vecumu Latvijā jāsāk pakāpeniski palielināt tikai no 2016.gada.
LM iecerējusi 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstināt par trim mēnešiem, bet no 2016.gada ik gadu to paaugstinās par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums. Paredzēts, ka pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši sākot no 1952.gada 1.janvāra.
Paaugstinot vispārējo pensionēšanās vecumu, pakāpeniski palielināsies arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, piemēram, piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, politiski represētajām personām. Šādos gadījumos apdrošināšanas stāžam jābūt ne mazākam par 30 gadiem.
Plānots arī celt pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. 2014. un 2015.gadā to paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet no 2016.gada ik gadu par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Plānots arī noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.
Priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2014.gada skars tos cilvēkus, kuri dzimuši sākot no 1954.gada.
No 2014.gada paredzēts palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem, bet no 2020.gada ‒ līdz 20 gadiem.
No 2014.gada paredzēts pārcelt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu avotu no sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu.
Patlaban vecuma pensijā var doties no 62 gadiem.