Pret galvaspilsētas dzīvojamo namu apsaimniekotāju – pašvaldības uzņēmumu Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) kāds Dzirnavu ielas 66 nama dzīvokļa īpašnieks iesniedzis prasību Kurzemes rajona tiesā. Saimnieks mēģina panākt, lai apsaimniekotājs sedz zaudējumus, kas pērnziem radušies, jo nenotīrītā un nenosiltinātā jumta dēļ kūstošais sniegs appludinājis dzīvokli. Rīgas Kurzemes rajona tiesa lietas izskatīšanu nozīmējusi tikai nākamgad pavasarī.
Kā Dienai pavēstīja dzīvokļa īpašnieka pārstāve Ilze Burkovska, apsaimniekotāja bezdarbības rezultātā zaudējumi radušies nevien konkrētajam dzīvoklim, bet apdraudēts esot arī paša nama tehniskais stāvoklis.
"Visvairāk satrauc klajā nevērība no namu apsaimniekotāja puses," uzsver I.Burkovska, norādot, ka apsaimniekotājs vēlas, lai tam maksā naudu par "nesaprotamu apsaimniekošanu", taču krīzes situācijā neuzņemas nekādu atbildību.
Dzīvokļa īpašnieks vērsies arī pie Rīgas pilsētas Būvvaldes, lūdzot izveidot komisiju Dzirnavu ielas nama aizsardzībai un izveidot komisiju seku novēršanai, taču Būvvalde formāli norādījusi, ka par nama tehnisko apkopi, apsekošanu un avārijas novēršanu jārūpējas apsaimniekotājam.
"Rīgai tūristi ir nepieciešami, un ja jau UNESCO atzīst, ka Rīgas arhitektūra ir pasaules kultūras mantojums, tad būtu ko reklamēt un pasaulei rādīt," uzsvēra I.Burkovska, norādot, ka Dzirnavu ielas 66 nams ir Rīgas pilsētas vēsturiskā centra UNESCO aizsardzības zonā atrodošais arhitektūras piemineklis. "Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu, ka Rīgas pilsēta atbild par šo pasaules mantojumu, taču faktiski notiek "atrakstīšanās" no atbildības. Ūdens un sals dara savu," teica I.Burkovska, paužot satraukumu par nama nākotni. Viņasprāt, ir nesaprotams galvenais nama apsaimniekotāja arguments, kāpēc ēka pagājušajā ziemā nav tikusi pienācīgi apsaimniekota. No apsaimniekotāja vēstulēs paustā viedokļa izriet, ka pie vainas bija "Force majeure" jeb "nepārvaramā vara". "Taču šajā gadījumā nav izpildījušās divas galvenās "nepārvaramās varas" pazīmes – ka notikumu nevarēja paredzēt un to nevarēja kontrolēt," uzsvēra īpašnieka pārstāve.
Kā atzinis dzīvokļa īpašnieka pieaicinātais būveksperts, Dzirnavu ielas namam nav pienācīgas bēniņu siltumizolācijas. Faktiski jumta stāvā izbūvēto dzīvokļu griesti ir jumta klājs ar skārda segumu. Tāpēc jumta stāva dzīvokļu radītais siltums ziemā kausējis sniegu, tad radies ledus, zem kura veidojies ūdens, kas ieplūdis dzīvokļos. Apledojums veidojies arī uz ārsienām, jo samitrināti tikuši arī nama mūri, rezultātā radot bīstamas plaisas. Tā kā jumts namam ir slīps, ūdens pa slīpo jumtu lielākoties notecējis uz cietušā dzīvokli. Stāvokli drūmāku darījis arī tas, ka arī jumta notekcaurules pērn nebija gatavas straujai sniega kušanai – caurules bija vecas un sarūsējušas, pastāstīja I.Burkovska. Viņa informēja, ka avārijas seku rezultātā dzīvoklim ir ieliekušies griesti, kas rada briesmas ikvienam, kas uzturas šajā mājoklī.
Pieaicinātais būveksperts atklājis arī citas nekārtības – proti, nama bēniņos atstāti būvgruži un ir arī atsegti elektrovadi, kas ir dzīvībai bīstami. RNP vēstulē aicinājusi iedzīvotājus organizēt būvgružu iznešanu, pēc kā RNP nodrošināšot siltumizolācijas uzklāšanu nama bēniņiem, pastāstīja I.Burkovska.
RNP preses sekretārs Krists Leiškalns Dienai sacīja, ka šim namam apsaimniekotājs nav varējis nodrošināt regulāru jumta tīrīšanu, jo "pagalmu nevarēja atbrīvot no automašīnām". K.Leišklans uzsvēra, ka pērn uzņēmums darījis krietni daudz šī nama apsaimniekošanā - remontēti skursteņi, kanalizācja, veikta ventilācijas izbūve, renovētas notekas un labots nama stikla kupols. Šī gada tāmē ir iekļauts jumta remonts, ko paredzēts veikt vasarā, sacīja K.Leiškalns. "Apsaimniekotājs ir vainīgs, ja jumts ir caurs, bet divu pēdējo ziemu laikā ir jautājums par ziemu un to, ka jumts nav bijis atbilstošs klimatiskajiem apstākļiem," teica K.Leiškalns.