Politiķe klāstīja, ka pie kritēriju noteikšanas "tiek strādāts visu laiku". Arī trešdien, tiekoties ar Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem, ministre esot "skaidri un gaiši" definējusi, ka minimālais skolēnu skaita kritērijs būs viens no kritērijiem mācību iestādes pastāvēšanai.
"Esmu šokā. Mēs esam 2019.gadā, bet pašvaldības nevar skaidri definēt, kuras ir attiecināmās izmaksas, kas ir tieši izglītībai, kuras ir netieši attiecināmās. No Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tiek gaidīts mērķdotāciju pieaugums skolotāju algām, bet pašvaldības nevar paskaidrot budžeta skaitļus, pat nevar vienoties par pozīcijām, kas attiecas uz izglītību," piebilda Šuplinska.
Viņa novērojusi, ka Latvijā ir novērojama krasa segmentācija, proti, ja administratīvo centru pārstāvji runā par attīstību, tad citi novadi, īpaši mazāki, - par izdzīvošanu.
"Mums ir jāpārkāpj robežai, kad runājam tikai par izdzīvošanu. Jāmaina domāšanas veids," aicināja ministre, piebilstot, ka kritērijs par minimālo skolēnu skaitu būs, taču diskusija par noteiktiem skaitļiem vēl turpināsies.
Paredzēts, ka kritērijs vidusskolas posmā tiks piemērots no 2021.gada, bet pamatskolas posmā - no 2022.gada.
Jau vēstīts, ka IZM no nākamā gada budžeta paketē iekļautajiem grozījumiem Izglītības likumā izņems punktus, kas paredz noteikt minimālo skolēnu skaitu izglītības iestādēs.
IZM sagatavotie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt minimālo pieļaujamo skolēnu skaitu pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, kā arī noteikt kvalitātes kritērijus vidējās izglītības pakāpē.
Lai varētu efektīvi turpināt uzsākto skolu tīkla sakārtošanu, nodrošinot kvalitatīvu izglītību, valdība IZM ir uzdevusi izstrādāt priekšlikumus optimālam skolu tīklam Latvijā, skaidroja ministrijā. 14.maijā valdība pieņēma zināšanai ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par skolu tīkla sakārtošanu, kurā analizēta pašreizējā situācija pašvaldību dibinātajās skolās, modelēti iespējamie risinājumi, kā arī provizoriski iezīmēti minimālā skolēnu skaita kritēriji.
Ministrijā uzsvēra, ka informatīvais ziņojums balstās tikai uz pašvaldību izglītības iestāžu analīzi, neietverot informāciju par privātajām izglītības iestādēm.
Tāpat līdz 2020. gada februārim IZM plāno prezentēt jaunu skolu finansēšanas modeli, kas būtu vērsts uz skolas pamatvajadzībām, nefokusējot uzmanību tikai uz kvantitatīvajiem rādītājiem.
"Ņemot vērā demogrāfijas tendences, kur uzskatāmi iezīmējas iedzīvotāju, tostarp skolēnu skaita samazināšanās, esošais izglītības tīkls neļauj nodrošināt kvalitatīvu izglītību, kā arī konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem," pauda IZM.
zinātnieks un pētnieks
Muh
Erna