Višņevskis aģentūrai LETA apstiprināja, ka savulaik ar KNAB pašreizējo priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku kopā studējis Latvijas Policijas akadēmijā.
2003.gada jūnijā Višņevskis absolvējis Latvijas Policijas akadēmiju, iegūstot otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību ar integrētu sociālo zinātņu bakalaura akadēmisko standartu - jurista kvalifikāciju, kura ar Akadēmiskās informācijas centra lēmumu pielīdzināta profesionālajam maģistra grādam tiesību zinātnē.
2008.gadā viņš absolvēju Latvijas Policijas akadēmiju Maģistra profesionālās studiju programmas "Tiesību zinātne" Operatīvās darbības teorijas specializācijas Kriminālistikas un operatīvās darbības teorijas apakšnozarē, iegūstot profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē.
"Man ir vairāk nekā desmit gadu pieredze pirmstiesas izmeklēšanā un labas krimināltiesību, operatīvās darbības un pirmstiesas izmeklēšanas zināšanas. Kopš 2003.gada strādāju Drošības policijas Izmeklēšanas nodaļā. Šo gadu laikā esmu veicis pirmstiesas izmeklēšanu vairāk nekā simts kriminālprocesos, tostarp apmēram 20 kriminālprocesos, kas saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā," norādīja Višņevskis.
No publiski izskanējušām lietām Višņevskis min vairākus kriminālprocesus, kuros pielicis savu roku noziegumu šķetināšanā. Starp tādām ir kuģa "Arctic Sea" sagrābšana, Moldovas ieroču lieta un bijušās Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Metodikas nodaļas prokurores korupcijas lieta. DP jau iepriekš LETA apstiprināja, ka amatpersona izmeklē arī kriminālprocesu par dokumenta nopludināšanu, kas saistīts ar aviokompānijas "airBaltic" ilggadējā vadītāja Bertolta Flika prasību pret valsti. Saistībā ar šo kriminālprocesu DP bija veikusi dažādas izmeklēšanas darbības arī Latvijas Televīzijas Ziņu dienestā.
Lai arī Višņevskis KNAB iesniedzis motivācijas vēstuli ar savu redzējumu par biroja apkarošanas jomas darbības organizāciju un prioritātēm, LETA viņš atturējās detalizētāk izstāstīt savu redzējumu par KNAB darbu. "Viena no galvenajām prioritātēm būs sakārtot sistēmu un panākt, lai lietas tiek izmeklētas maksimāli ātri," uzsvēra Višņevskis.
Jau ziņots, ka Streļčenoks ir piedāvājis Višņevskim kandidēt uz vakanto KNAB priekšnieka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos amatu. Višņevska rīcībā esošā informācija liecina, ka viņš ir izteicis līdzīgu piedāvājumu kandidēt uz šo amatu arī citām amatpersonām.
Višņevskis piekritis kandidēt uz šo amatu, ņemot vērā to, ka viņš atbilst KNAB likumā noteiktajām prasībām, kā arī publiski izskanējušiem KNAB iekšējā konkursa nosacījumiem uz norādīto vakanto priekšnieka vietnieka amatu. Višņevskis jau bijis uz pārrunām ar KNAB izvērtēšanas komisiju, taču pagaidām nav saņēmis atbildi, ka apstiprināts uzņemties minētā amata pienākumus.
Savukārt vakanto KNAB Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāja vietu Streļčenoks varētu piedāvāt Valsts policijas Galvenās administratīvās pārvaldes Juridiskā biroja Normatīvo aktu analīzes un izstrādes nodaļas priekšniekam Intaram Opolajam, bet Iekšējās drošības nodaļas vadītāja vietu - DP darbiniekam Jānim Rozem.
LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka KNAB steidzamības kārtā lūdzis Satversmes aizsardzības birojam (SAB) piešķirt pirmās kategorijas pielaidi sevišķi slepenai informācijai abām DP amatpersonām. Savukārt iespējamam Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāja pretendentam lūgts piešķirt otrās kategorijas apliecību darbam ar slepenu informāciju.
KNAB priekšnieka vietnieka vakantais amats birojā radies, jo no vietnieka amata ar trešo reizi tika atbrīvota ilggadēja biroja darbiniece Juta Strīķe, kura tagad konfliktu par darba tiesiskajām attiecībām risina tiesas ceļā.
Uz šo amatu bija izsludināts iekšējais konkurss, taču tas noslēdzās bez rezultāta. Konkursā bija pieteikušās četras korupcijas apkarošanas bloka amatpersonas, tostarp Izmeklēšanas nodaļas vadītāja KNAB priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītāja Lienīte Šikore.