Šāds lēmums tika pamatots ar faktu, ka vairs nav spēkā tie apstākļi, kādi bija laikā, kad Saeimā tika skatīti grozījumi Kredītiestāžu likumā.
Atgriežot Kredītiestāžu likuma grozījumus atkārtotai caurlūkošanai Saeimā, Vējonis norādīja, ka atsevišķu ar interešu konflikta novēršanu saistīto normu izstrāde vienlaikus ar AS Trasta komercbanka likvidācijas procesu un tiesas izlemšanā esošu jautājumu par administratora iecelšanu šīs kredītiestādes maksātnespējas procesā, rada aizdomas par vēlmi ietekmēt konkrētos procesu.
Valsts prezidenta kancelejas juristi šodien atkārtoti iepazīstināja Saeimas budžeta komisiju ar prezidenta pamatojumu, kāpēc likuma grozījumi tiek atgriezti Saeimai atkārtotai caurlūkošanai.
Saeimas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) sacīja, ka viņš ir rūpīgi izanalizējis prezidenta vēstules juridisko motivāciju un vēlējās noskaidrot, vai šajā jautājumā pie Valsts prezidenta vērsušies pārstāvji no ASV vēstniecības Latvijā. Prezidenta juristi šo jautājumu nekomentēja.
Kopumā Parādnieks pauda šaubas par prezidenta juridisko konsultantu sagatavotā dokumenta juridisko pusi.
Diskusijās izskanēja, ka patlaban vairs nav spēkā tie apstākļi, kādi bija laikā, kad Saeimā tika skatīti grozījumi Kredītiestāžu likumā, proti, tika izvēlēts Trasta komercbankas administrators. Tāpēc Saeimas komisija nolēma virzīt grozījumus Kredītiestāžu likumā tādus, kādi tie jau reiz tika apstiprināti Saeimā galīgajā lasījumā.
Plānots, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Kā ziņots, Saeima jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas nosaka ierobežojumus kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru.
Likumprojektu atbalstīja 56 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), Saskaņas un No sirds Latvijai. Pret bija 20 parlamentārieši, tostarp Vienotības deputāti un Artuss Kaimiņš (KPV LV), savukārt Edvards Smiltēns (Vienotība) balsojumā atturējās. Vēl 17 parlamentārieši no ZZS, nacionālās apvienības, Vienotības, Latvijas Reģionu apvienības un Saskaņas balsojumā nepiedalījās.
Taču Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai pretrunīgos grozījumus, jo to pieņemšanas process rada bažas par atsevišķu normu patieso mērķi, nepieciešamību un samērīgumu.
Vienotības pasūtījums