Straujuma: Streļčenoks ar Strīķi sastrādāties nevar

Premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) atzīst ierobežotas rīcības iespējas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadības strīda risināšanā un secina, ka KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks un viņa vietniece Juta Strīķe sastrādāties nevar.

Premjere, kura šonedēļ plāno tikties ar Streļčenoku un Strīķi, otrdienas rītā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma pauda, ka "šobrīd mēs meklējam, ko mēs varam darīt, jo es nevaru atlaist ne Streļčenoka kungu, ne Strīķes kundzi. Līdz ar to man tā rīcība ir visai ierobežota." Esot pavisam skaidrs, ka "konflikts ir tiktāl eksalējies, ka es vairs neredzu iespēju, ka viņi varētu kopā strādāt," atzina Straujuma.

Viņa piekrita, ka sava daļa vainas par to jāuzņemas gan Streļčenokam, gan Strīķei, taču tas ir tieši vadītājs, kuram ir jātiek galā ar to, kas notiek iestādē.

"Ja vadītājs netiek galā, tad ir jādomā par viņa piemērotību. (..) Es domāju, ka viņam pietrūkst vadītāja prasmju," pauda premjere un piebilda, ka iestādes vadītājam tomēr jāņem vērā "zināma elastība pret katru cilvēku".

Pērn 20.decembrī Streļčenoks pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu (saņemot atkārtoti novērtējumu D) un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, nolēma Strīķi par neatbilstību ieņemamam amatam atbrīvot no amata.

Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) 7.janvārī Streļčenoka lēmumu atcēla, taču 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti. 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei, bet šoreiz jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.

Strīķe vērsās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura 10.aprīlī atcēla Streļčenoka lēmumu. Lai arī spriedums vēl ir pārsūdzams, Strīķe jau nākamajā dienā varēja atgriezties darbā. Tiesa arī lēma, ka KNAB Strīķei jāmaksā 5066 eiro vidēja izpeļņa par darba piespiedu kavējumu.