Salīdzinoši bieži aptaujātie norādījuši arī uz labu skolotāju trūkumu (46%) un zemajām skolotāju algām (34%). Pie steidzamāk risināmajām problēmām minēta arī nepietiekama mācību kvalitāte (30%) un slikts materiāli tehniskais nodrošinājums (25%).Aptaujā iedzīvotājiem bija iespējams minēt trīs atbildes.Salīdzinot ar 2013.gadu, disciplīnas trūkumu skolēnu vidū kā vissteidzamāk risināmo problēmu Latvijas skolās šogad aptaujātie atzīmējuši retāk. Šogad to par vissteidzamāk risināmo problēmu atzina 57% aptaujāto, 2013.gadā - 62%, bet 2008.gadā puse no aptaujātajiem.
Domājot par lietām, kuras būtu jāatjauno Latvijas izglītības sistēmā, visbiežāk aptaujātie atzīmējuši stingrāku disciplīnu - 42%. Tikmēr citas lietas aptaujātie atbalstījuši daudz retāk - 15% aptaujāto uzskata, ka jāatjauno skolēnu praktiskie darbi vasarā, piemēram, sakopjot skolu nākamajam mācību gadam, skolas dārzu vai citu teritoriju, bet 10% aptaujāto norāda, ka būtu jāievieš skolas formas.
Tajā pašā laikā izvērtējot, kurš mācību priekšmets pirmām kārtām būtu jāatjauno vai jāievieš no jauna pamatskolas programmā, visbiežāk aptaujātie atzīmējuši glītrakstīšanu (18%) un veselības mācību (16%). Tikmēr aptuveni desmitā daļa aptaujāto norāda, ka skolās būtu jāmāca ceļu satiksmes noteikumi (11%) un ekonomika (10%). Jāpiebilst, ka 12% aptaujāto uzskata, ka pamatskolās programmā nebūtu jāievieš jauni mācību priekšmeti, bet 13% aptaujāto nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Vaicāti, kurus mācību priekšmetus varētu izslēgt no pamatskolas obligātās programmas, lielākā daļa aptaujāto jeb 68% atzīmēja, ka nevienu priekšmetu nevajadzētu izslēgt. Tikmēr starp biežāk minētajiem priekšmetiem, kurus tomēr varētu izslēgt no pamatskolas obligātās programmas, ir ētika un kristīgā mācība (12%), vizuālā māksla (6%), mājturība (5%), mūzika (4%) u.c.
Mēģinot novērtēt, kurš izglītības virziens vispārizglītojošās skolās būtu jāatzīst par prioritāru, visbiežāk aptaujātie norādījuši matemātiku, dabaszinības un tehniskās zinības (38%). Tikmēr sociālās zinātnes (biznesa ekonomikas pamatus, ģeogrāfiju, psiholoģiju, tiesības) atzīmējuši 26% aptaujāto, bet humanitārās zinātnes (valodas, vēsturi) - vien 14% aptaujāto. Tiesa, 22% aptaujāto nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Tajā pašā laikā pētījumu dati liecina, ka 2008.gadā aptaujātie retāk nekā šogad uzskatījuši, ka matemātika, dabaszinības un tehniskās zinības ir prioritārs izglītības virziens, biežāk atzīmējot sociālās zinātnes.
DNB Latvijas barometrs ir ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
Jaunākās aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS veiktā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, kas notika no 18.jūlija līdz 3.augustam. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, tika aptaujāti 1002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.