Pašlaik vācu draudze iestājusies LELB līdzvērtīgā statusā ar citām draudzēm un, ņemot vērā vēsturisko piederību, gatava pārņemt Pētera baznīcas apsaimniekošanu un apliecināt spēju uzņemties šīs ilgtermiņa saistības, otrdien uzsvēra Vācu Svētā Pētera draudzes pārstāvis Stefans Meisners. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātu vairākums konceptuāli pirms otrā lasījuma atbalstīja ieceri Svētā Pētera baznīcu nodot šai draudzei.
Šā likumprojekta skatīšanu 13. Saeima pārņēmusi no iepriekšējā parlamenta sasaukuma un iepriekš konceptuāli bija lemts īpašuma tiesības noteikt LELB. Uzklausot baznīcu pārstāvju viedokļus, izskatīta iespēja īpašumu nodot Vācu Svētā Pētera draudzei kā Rīgas Svētā Pētera baznīcas vēsturiskajam īpašniekam. Šādu risinājumu atbalstītu arī pašas baznīcas, deputātiem norādīja Meisners un LELB arhibīskaps Jānis Vanags. Šādam scenārijam par pamatu ņemts fakts, ka Latvijas brīvvalsts laikā dievnams piederēja LELB vācu draudzei, taču 1939. gadā, kad vācbaltieši repatriējās uz etnisko dzimteni, dievnams kļuva par LELB īpašumu, bet tas netika juridiski noformēts. Pēc valsts neatkarības atgūšanas visus dievnamus, izņemot Pētera baznīcu un Rīgas Domu, ar Augstākās padomes lēmumu nodeva reliģisko organizāciju rīcībā. Savukārt gan Rīgas Doms, gan Pētera baznīca palika pašvaldības pārziņā ar pamatojumu, ka baznīcai varētu būt grūtības apsaimniekot šīs celtnes, kas atzītas par kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 6. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Līna
Labvēlis
andrejs