Pēdējā laikā ir būtiski augusi Krievijas bruņoto spēku gaisa un jūras kuģu aktivitāte Latvijas pierobežā. Šogad bruņotie spēki ir identificējuši vairāk nekā 200 lidojumus, kā arī 50 gadījumus, kad Krievijas kuģi ir pietuvojušies Latvijas jūras robežai.
Krievijas lidmašīnas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas galvenokārt pārvietojas bez ieslēgta automātiskā atbildētāja, bez lidojuma plāna un neatbild uz civilās gaisa telpas kontroles radiosakariem, tādējādi radot apdraudējumu civilās aviācijas gaisa kuģu satiksmei.
Atbilstoši NATO sniegtajai informācijai kopš septembra sākuma četru NATO dalībvalstu, kas piedalās gaisa telpas patrulēšanas operācijā virs Baltijas valstīm, lidmašīnas ir pacēlušās gaisā vairāk nekā 30 reižu, lai veiktu kaujas lidojumus alianses robežas tuvumā neatpazītu gaisa kuģu vizuālai identificēšanai.
Latvijas bruņotie spēki regulāri sociālajos tīklos informē sabiedrību par Krievijas lidmašīnu un kuģu pietuvošanos Latvijas ūdeņiem. Šī informācija liecina, ka Krievija demonstrējusi plaša spektra bruņojumu - iznīcinātājus, transportlidmašīnas, izlūklidmašīnas, komandvadības lidmašīnas, bumbvedējus, helikopterus, fregates klases kuģus, korvetes klases kuģus, zemūdenes, zemūdeņu atbalsta kuģus un transportkuģus.
Latvijas Aizsardzības ministrija jau februāra beigās paziņoja, ka Krievijas bruņoto spēku lidojumi pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas ir konstatēti pietiekami regulāri un to aktivitāte ir augusi pēdējo piecu gadu laikā.
Uz lidmašīnu parādīšanos vienmēr attiecīgi reaģējušas NATO patruļlidmašīnas, kas pacēlušās no savām bāzēm. Kopš gada sākuma, reaģējot uz spriedzi Ukrainā, NATO dalībvalstis NATO gaisa telpas patrulēšanas operācijā virs Baltijas valstīm palielināja patruļlidmašīnu skaitu. Šobrīd 16 lidaparāti izvietoti Igaunijā, Lietuvā un Polijā.
Patrulēšanas operācijas budžetu Latvijai bija nepieciešams palielināt, jo operācijā palielināts patruļlidmašīnu skaits.