Sociologi: Sabiedrības gaidas attiecībā uz pensijām un sociālajiem pakalpojumiem Latvijā ir augstas

Diskusijas dalībnieki atzina, joprojām ļoti liela sabiedrības daļa uzskata, ka nodokļu nemaksāšana ir attaisnojama, ko eksperti daļēji skaidro ar neuzticēšanos varai un pārliecību, ka no soda var pietiekami viegli izvairīties.

Diskusijas dalībnieki arī norādīja, ka kopumā no sistēmiskā viedokļa Latvijas pensiju sistēma tiek vērtēta kā ilgtspējīga, tomēr būtisks izaicinājums ir pensiju adekvātums. 30% sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji tās maksā no minimālās vai pat zemākas algas, savukārt 13,6% atvieglotā režīmā.

Tāpat diskusijas dalībnieki skaidroja, ka papildus ietekmi uz sociālo apdrošināšanu atstāj arī ēnu ekonomika, turklāt parādās jaunas darba formas, kas nākotnē arvien vairāk ietekmēs sociālās apdrošināšanas sistēmas darbību, jo vairs tik skaidri nebūs nodalāmas darba devēja un darbinieka attiecības.

Pēc LM paustā, runātāji arī konstatēja, ka mikrouzņēmumu nodokļu režīms noteiktā apmērā ir veicinājis jaunu darba vietu rašanos, īpaši šī režīma ieviešamas sākumperiodā, kā arī stimulējis uzņēmēju iznākšanu no ēnu ekonomikas. Taču tas radījis arī daudzus sociālās drošības riskus, kā arī nelabvēlīgu ietekmi uz tautsaimniecības produktivitāti.

Diskusijā arī secināts, ka sabiedrība ir atvērta savstarpējam atbalstam, palīdzībai un solidaritātei, tomēr lielā mērā šo gatavību dalīties ietekmē vidēji zemais ienākumu līmenis un tas, ka lielai daļai sabiedrības ir sarežģīti segt pamatizdevumus. "Tieši atalgojuma apmēru iedzīvotāji atzīst par svarīgu darba vietas kvalitātes faktoru, tomēr mazāk to saista ar sociālajām garantijām. Līdz ar to daudzi neapzinās nepietiekama sociālā nodrošinājuma sekas ilgtermiņā. Gatavība pensijai sabiedrībā ir dažāda, drīzāk dominē īstermiņa uztvere, tomēr daudzi gatavojas turpināt strādāt arī pensijas vecumā un ir liela paļaušanās uz ģimeni kā finansiālā atbalsta avotu vecumdienās," norāda LM.

LM rīkotajā diskusijā "Sociālās apdrošināšanas sistēmas izaicinājumi", kuru atklāja labklājības ministrs Jānis Reirs (V), uzstājās un savu redzējumu izklāstīja LM valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece, Latvijas Bankas pārstāvis Guntis Kalniņš, Latvijas Universitātes (LU) profesors Mihails Hazans, sociālās politikas blogere Ruta Zilvere, sociologs Arnis Kaktiņš un LU pētniece Inta Mieriņa.