Tikai pēc ilgstoša sociālo partneru sašutuma par to neiesaisti valdības lēmumu pieņemšanā 10. februārī uz savu pirmo sēdi sanāca Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupa, kurā ir plaši pārstāvētas nevalstiskās organizācijas, zinātnieki un sociālie partneri. Vadības grupas uzdevums būs koordinēt un pārraudzīt valdības apstiprinātās stratēģijas Covid-19 izplatības samazināšanai un sabiedrības veselības saglabāšanai īstenošanu.
Valdības partneri šādu augsta līmeņa sadarbības formātu un stratēģiju kompleksiem krīzes pārvarēšanas risinājumiem pirmo reizi lūdza izveidot jau pērnā gada martā.
Līdzdalīt lēmumus
Valdības sociālie un sadarbības partneri turpmāk sagaida pilnvērtīgu iesaisti konsultāciju un lēmumu pieņemšanas procesā, kurā vēlas piedalīties ne tikai kā klausītāji, bet arī kā risinājumu izstrādātāji, kuru priekšlikumus ņem vērā. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns pauž, ka ''pandēmija nedrīkst būt iegansts sociālā dialoga vājināšanai, tieši otrādi – krīzē ir vēl vairāk jāsaliedē sabiedrība, uzklausot un ņemot vērā darba ņēmēju, darba devēju un ekspertu viedokļus''.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, no vietvaru skatpunkta raugoties, akcentē: ''Piedāvājam maksimāli cieši sadarboties, jo pašvaldības atrodas vistuvāk iedzīvotājiem, uzņēmējiem. Turklāt pašvaldībām ir ļoti augsta iedzīvotāju uzticēšanās – pretēji valdībai, Saeimai un politiskajām partijām. Krīze ir izaicinājums visiem, bet vissmagākais trieciens tas ir maznodrošinātajiem un sociāli neaizsargātiem iedzīvotājiem, par kuriem ir īpaši jāparūpējas šajā sarežģītajā laikā. Tāpēc visiem varas līmeņiem ir cieši jāsadarbojas un jāsniedz reāls ieguldījums sabiedrībā. Esam gatavi būt partneri ne tikai diskusijās, bet arī lēmumu pieņemšanā, strādājot vienoti un saskaņoti.''
Gan LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs, gan LTRK padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis uzsver, ka uzņēmēji un visa sabiedrība jau kopš pavasara ir gaidījusi šādas Covid-19 radīto seku pārvarēšanas stratēģijas izstrādāšanu un pieņemšanu, jo visi ir noguruši no politiskiem lēmumiem, kas nav balstīti analīzē un turklāt ir slikti komunicēti.
Jāizvērtē ierobežojumi
''Šodien mēs esam nonākuši robežšķirtnē, kur mums ir divas iespējas. Ja valdība lēmumus turpinās pieņemt tikpat haotiski un nepārdomāti kā līdz šim, situācija tikai pasliktināsies, savukārt, ja šis jaunais krīzes vadības padomes formāts darbosies pēc būtības, mums ir visas iespējas pagriezt krīzes vadību daudz labākā gultnē un krīzi visas sabiedrības interesēs pārvarēt daudz veiksmīgāk,'' ir pārliecināts Rostovskis.
Kā pirmos risināmos jautājumus, kas būtu jāskata stratēģiskās vadības grupā, organizācijas akcentēja ekonomikas atjaunošanas pasākumu izstrādi un esošo ierobežojumu ietekmes izvērtējumu.
LZA prezidents Ivars Kalviņš norāda, ka, nosakot ierobežojumus, tie būtu jābalsta pētījumos un zinātnieku ieteikumos. Viņš uzsver, ka līdzšinējā valstu prakse rāda, ka labāk sokas nevis tām valstīm, kurās ir stingrāki ierobežojumi, bet gan tām, kurās ierobežojumi ir pārdomāti, rūpīgi izsvērti un, pats galvenais, tiek kontrolēta to ievērošana. Tas sasaucas arī ar Latvijas galvenā infektologa Ugas Dumpja teikto, ka vajag ievērot pašreizējos ierobežojumus, nevis izdomāt jaunus.
Runājot par stratēģijas īstenošanu, uzņēmēji īpaši uzsver, ka ekonomikas jomā svarīgi ir atgriezties pie izaugsmes. Liela nozīme tajā būs tā sauktā Eiropas Ekonomikas atjaunošanas fonda ietvaros īstenotajiem projektiem. Latvija no šā fonda saņems 1,65 miljardus eiro. Gavrilovs uzskata, ka pašlaik ministriju izstrādātajā plānā šās naudas apguvei ir daudz nepilnību un tas būtu nopietni jāuzlabo, primāri panākot, lai pēc iespējas lielāka finansējuma daļa nonāktu pie uzņēmējiem, nevis ''nosēstos'' valsts iestādēs.
Būtiski iebildumi
Jāatgādina, ka līdz šim sociālo partneru lielākie iebildumi bijuši pret, viņuprāt, nepamatoti stingrajiem tirdzniecības ierobežojumiem, kā arī pret liegumu virknei nozaru strādāt tā vietā, lai radītu epidemioloģiski drošus priekšnoteikumus un nosacījumus to darbībai. Tāpat uzņēmēju organizācijas ir kritizējušas nosacījumus, lai uzņēmēji spētu kvalificēties atbalstam, norādot, ka šie kritēriji nepamatoti daudzus uzņēmumus izslēdz no atbalsta. LDDK nodokļu eksperts Jānis Hermanis kritizējis gauso dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju izmaksas gaitu.
Taču vislielāko sociālo partneru neapmierinātību ir izsaukusi šogad īstenotā nodokļu reforma, kas paredz ieviest minimālās sociālās iemaksas, likvidē patentmaksas režīmu pašnodarbinātajiem, kā arī būtiski pazemina apgrozījuma slieksni, lai uzņēmums spētu kvalificēties mikrouzņēmuma nodokļu maksātāja statusam.