No 16. līdz 18.septembrim NATO Militārās komitejas sanāksmē Splitā, Horvātijā, Nacionālo bruņoto spēku komandiera ģenerālleitnanta Raimonda Graubes un Slovākijas bruņoto spēku komandiera ģenerāļa Milana Maksima divpusējās tikšanās laikā ģenerālis Maksims apstiprināja Slovākijas bruņoto spēku rotas sastāva mehanizētas vienības nosūtīšanu uz Latviju 2017.gada aprīlī.
"Višegradas valstu lēmums apstiprina padziļinātu ģeopolitiskās drošības situācijas izpratni un gatavību atbalstīt aliansi tās austrumu robežas un Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanā. Arī Slovākija, tāpat kā Latvija, ir NATO pilntiesīga dalībvalsts no 2004.gada, tāpēc esmu pārliecināts, ka Višegradas valstis, nosūtot karavīrus uz Latviju, pauž skaidru un nepārprotamu attieksmi pret NATO līguma 5.pantu," norāda Graube.
Tādējādi 2017.gadā NATO klātbūtni reģionā pastiprinās ne tikai Kanādas vadītā daudznacionālā bataljona kaujas grupa, bet arī Višegradas valstu vienība rotas sastāvā. Jau ziņots, ka no 2017.gada Baltijā atradīsies viena rota, kura rotēs trīs mēnešu periodā starp Baltijas valstīm.
Vienošanās par Višegradas valstu bruņoto spēku iesaisti Baltijas reģionā tika noslēgta Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Višegradas grupas valstu ārlietu ministru sanāksmē šā gada pavasarī. 1991.gadā izveidotajā Višegradas grupā ietilpst Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija.
8.jūlijā NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Tika pieņemts lēmums, ka 2017.gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas. Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts būs Kanāda, par pārējo valstu iesaisti tiks paziņots vēlāk. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.
Informācija par to, kuras dalībvalstis līdz ar Kanādu veidos kaujas grupu Latvijā, būs zināma pēc aizsardzības ministru sanāksmes oktobrī.