Sliedēm būs jāiztur tanku smagums

Pagaidām gan izskan dažādas versijas par nepieciešamā finansējuma apjomu – summas svārstās līdz miljonam eiro. Tomēr šis skaitlis attiecināms vien uz dzelzceļa infrastruktūras attīstību. NATO kravu pārvadājumiem nepieciešams pielāgot arī lidostu un ostu.  

Pirmā pārmaiņas piedzīvos Garkalnes stacija, kas ir galvenais NATO spēku loģistikas atbalsta punkts Latvijā. Piektdien to apskatīt devās aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) un Latvijas dzelzceļa pārstāvji. 

Stiprāka rampa

"Mūsu infrastruktūrai ir jābūt gatavai militāro kravu veikšanai, proti, smagās tehnikas pārvešanai no Rīgas ostas uz attiecīgajām dislokācijas vietām," Dienai stāsta satiksmes ministrs Anrijs Matīss, ar roku rādot vietu, kur tiks izkrauti tanki. Pirmais uzdevums būs izbūvēt piemērotu rampu, lai tehniku varētu izkraut no vagona gala, tagad tas izdarāms tikai no sāniem, turklāt neatbilst drošības noteikumiem. 

Garkalne ir vienīgā vieta Latvijā, kur tiek pārkrauta militārā tehnika. Arī tagad kravas tiek vestas. Pārsvarā tas notiek mācību nolūkos, jo stacija atrodas tuvu Ādažu poligonam. "Mēs zinām, ka sabiedrotie izvieto savas tehnikas vienības gan Latvijā, gan citviet Baltijā, un dzelzceļa pārvadājumi ir veids, kā šo tehniku pārvietot," skaidro Matīss. Uz jautājumu, cik straujš militāro kravu pieaugums nākotnē gaidāms, ministrs atbild izvairīgi: "Nav runa par to, ka palielināsies. Šai infrastruktūrai ir jābūt gatavai. Kaut vai, piemēram, ja notiek mācības, ir svarīgi, ka tehniku var pārvietot pa dzelzceļu. Tomēr pagaidām nav nekādu signālu, ka tagad pēkšņi piedzīvosim lielu kravu apjoma pieaugumu. Tehnika tiek piegādāta visu laiku, tāpat nepārtraukti notiek arī tās apmaiņa – kaut kas tiek atvests, kaut kas tiek vests prom." 

Citās Baltijas valstīs šādi pielāgošanas darbi netiek plānoti. Ministrs norāda, ka Garkalnes stacija tieši dzelzceļa infrastruktūras ziņā ir viena no vislabāk attīstītajām vietām Baltijā. Par konkrētām summām un finansējuma avotiem īsti skaidrības vēl nav. Investīcijas vajadzīgas ne tikai jaunas rampas būvniecībai, bet arī pievadceļa izbūvei, plānots arī nožogojums un videonovērošanas sistēmas uzstādīšana. "Pagaidām vēl ir jautājums par to, kas finansiāli to risinās. Vai tā būs tikai Aizsardzības ministrija, vai tomēr pievienosies arī Satiksmes ministrija kopā ar Latvijas dzelzceļu, varbūt NATO sniegs kādu atbalstu," teic Matīss.

Pieļauj ASV naudu

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis piebilst, ka  finansējuma avoti būs atkarīgi no tā, cik lielas summas būs nepieciešamas. Viņš nenoliedz, ka iesaistīties varētu arī Amerikas Savienotās Valstis. Tās ir radījušas īpašu programmu Atlantic Resolve, kas paredz ASV spēku izvietošanu Baltijas reģionā. Arī tur ir noteikts konkrēts finansējuma apjoms.

"Runa ir par dažādu tehniku – bruņu tehniku, tankiem, speciālo artilērijas aprīkojumu un daudz ko citu. Pašreizējās sliedes nav piemērotas smagām kravām – šī rampa nespēs izturēt 65 tonnas gadījumā, ja uz tās uzbrauc tanks. Pie jebkuras tehnikas pārvietošanas ir jāievēro drošības noteikumi, lai maksimāli izvairītos no jebkādiem nelaimes gadījumiem," skaidro Vējonis. Jautāts par laika rāmi, ministrs nav pārāk konkrēts: "Jo ātrāk, jo labāk. Grūti pateikt. Jau šogad mēs saskārāmies ar ļoti nopietniem tehnikas pārvietojumiem. Marta sākumā ieradās kuģis ar militāro tehniku, kura daļēji bija jāpārvieto uz Ādažiem, daļa uz Igauniju un Lietuvu. Mēs sapratām, ka Latvijas dzelzceļam jābūt sagatavotākam šāda veida tehnikas pārvietošanai, ir svarīgi, lai to varētu ātri un operatīvi izdarīt."

Visu Aļonas Zanderes rakstu Sliedēm būs jāiztur tanku smagums pirmdienas, 18.maija laikrakstā Diena!