Šlesers: Ir laiks atslepenot Ģenerālprokuratūras atzinumu par airBaltic

Pēc Šlesera vārdiem, Valsts kanceleja esot secinājusi, ka Šlesera laikā izdevies ne tikai novērst privātā akcionāra likumīgās tiesības pilnībā pārņemt kontroli pār "airBaltic", bet arī panākt, ka bez valsts piekrišanas kompānijā nevar tikt pieņemts neviens būtisks lēmums.Šlesers arī uzsvēris, ka 2010.gada 30.aprīlī Dombrovska valdība, ieguldot 15 miljonus latu aviokompānijā, ir slēgusi jaunu "airBaltic" akcionāru līgumu. Tas atrunāts līguma 12.1. un 19.6.punktā, kuros esot teikts, ka šis līgums aizstāj visas iepriekšējās vienošanās. Tādejādi Dombrovska valdības laikā esot slēgts jauns "airBaltic" akcionāru līgums, kompānijā ieguldīti 15 miljoni latu, bet "Vienotības" politiķi piesaucot vien Šlesera līgumu."Šī situācija diemžēl apliecina, ka premjers Dombrovskis vai nu nelasa un neiepazīstas ar būtiski svarīgiem valdības dokumentiem, vai arī, lai novērstu savas kļūdas, "Vienotībai" raksturīgā manierē politiskajās cīņās iesaista tiesībsargājošās institūcijas, šajā gadījumā Ģenerālprokuratūru," sacījis Šlesers.Jau ziņots, ka valsts faktiski jau kopš 2002.gada ir nacionālās aviosabiedrības "airBaltic" mazākuma akcionārs, aģentūrai LETA iepriekš atzina Valsts kancelejas jurists Ivars Mēkons.Vienlaikus gan tiek uzsvērts, ka 2009.gada slēgtajā akcionāru līgumā Valsts kancelejai izdevies nodrošināt maksimālu valsts interešu aizsardzību, ciktāl to pieļāvušas valsts iepriekš uzņemtās saistības. Jauns līgums pēc tam nav slēgts, tikai papildināts jau esošais 2010.gada pavasarī.Kopš 2002.gada tikusi radīta situācija, ka privātais akcionārs (sākotnēji - SAS, vēlāk - "Baltijas Aviācijas sistēmas" jeb BAS) bez vairākuma akcionāra - valsts - piekrišanas jebkurā mirklī varēja panākt, ka akciju proporcionālais sadalījums mainās tā, ka valstij paliek tikai aptuveni 47%, savukārt privātais akcionārs savu proporciju palielina (līdz aptuveni 52%), laikrakstam "Diena" atzinusi Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane.Tas ir, jebkurā mirklī bez valsts piekrišanas varēja rasties situācija, ka valsts vairs nevar ietekmēt nevienu lēmumu saistībā ar "airBaltic" darbību, jo saskaņā ar Komerclikuma vispārīgo kārtību lēmumu pieņemšanai akcionāru sapulcē nepieciešami 50% plus viena balss, skaidrojusi Dreimane.Šāda situācija izveidojusies 2002.gadā emitēto konvertāciju obligāciju dēļ, kuras sākotnēji iegādājās SAS ar tiesībām tās konvertēt (pārvērst akcijās) līdz 2012.gadam, turklāt ar tiesībām tās pārdot jebkurai trešajai personai (tātad arī BAS).2008.gada nogalē SAS piedāvāja valstij iegādāties 47% akciju un minētās obligācijas, taču Ministru kabinets lēma par atteikšanos no šo pirmpirkuma tiesību izmantošanas. SAS vietā tās iestājās BAS. Tāpēc valsts sarunas ar BAS nevarēja risināt kā vairākuma akcionārs, jo vairākums bija tikai skaitliska fikcija un jebkurā mirklī valsts varēja zaudēt arī šo skaitlisko vairākumu, norādījusi Dreimane.Arī Mēkons uzsvēris, ka joprojām spēkā ir 2009.gada 4.marta akcionāru līgums, neskatoties uz to, ka 2010.gada 30.aprīlī tas tika papildināts. Šo faktu - ka 2010.gadā netika slēgts jauns līgums - apliecina arī līguma izstrādes materiāli (sanāksmes, e-pasti u.c.), skaidro jurists.