Jau ilgāku laiku tiek diskutēts par jaunas pedagogu atalgojuma sistēmas izstrādi, kas ļautu paaugstināt skolotāju darba samaksu. Kā, jūsuprāt, būtu jāmainās pedagogu algu aprēķina modelim?
Iepriekš esmu strādājusi dažādās organizācijās un uzņēmumos - gan tādos, kas saistīti ar izglītību, gan tādos, kas saistīti ar biznesu -, un, no personālvadības perspektīvas raugoties, ir pilnīgi skaidrs, ka ikvienam cilvēkam ir svarīgi, lai viņš laikus zinātu, cik lielu algu saņems, un ir svarīgi, lai darbinieks precīzi saprot, kādā veidā tiek rēķināts viņa atalgojums un par ko un kādā apjomā viņam tiek maksāts. Tieši šis, manuprāt, ir prioritārais jauna pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanas mērķis - padarīt sistēmu caurskatāmu, saprotamu un prognozējamu katram Latvijas skolotājam, lai ikviens skolotājs zinātu, cik daudz naudas un tieši par ko saņems.
Saistībā ar modeli "nauda seko skolēnam" daudz runāts, ka zem jautājuma zīmes nonāk mazās lauku skolas. Kāds ir jūsu viedoklis - vai jācenšas mazās lauku skolas saglabāt visur, kur vien tās atrodas, vai var būt arī tā, ka ir vajadzīga skolu konsolidācija?
Mans kā ministres aicinājums pilnīgi noteikti nebūs rīt slēgt vairākus procentus no tām skolām, kurās mācās mazāk par 150 bērniem. Ir skaidrs, ka nepārdomāta skolu slēgšana nav pareiza un prātīga rīcība, naudas izteiksmē tas pat varbūt šķiet prātīgi, bet skolu esamības jautājumu nevar risināt, lūkojoties tikai naudas aspektā. Skola ir viena no nepieciešamībām, lai vietējā lauku sabiedrībā saglabātu vismaz cerības uz izaugsmi. Tomēr nevar noliegt, ka cerības uz izaugsmi nebūs iespējamas, ja līdztekus skolai nenotiks ekonomikas attīstība, ja laukos neradīsies uzņēmumi, ja nebūs arī zinātnes centru. Nav iespējams noturēt izaugsmi reģionā, ja tur paliek tikai skola.
Cerat, ka jums, strādājot ministres amatā, izdosies panākt radikālu pedagogu algu kāpumu?
Es izdarīšu visu to labāko, ko es varu, lai tie principi, kas man ir svarīgi, tiktu ievēroti izglītības sistēmā, bet es nevaru garantēt to, kas notiks. Es varu solīt, ka mana sirdsapziņa arī tajā brīdī, kad es vairs nebūšu izglītības un zinātnes ministre, būs tīra, bet, kas man praktiski izdosies, to rādīs darbi, par to es negribu neko zīlēt.
Viens no jūsu priekšgājējiem izglītības un zinātnes ministra amatā - Roberts Ķīlis - asi kritizēja zinātniskos institūtus, uzsverot, ka liela daļa no tiem ir stipri zem tā līmeņa, kādu toreizējais ministrs vēlējās redzēt. Piekrītat šādam vērtējumam?
Ir bijis zinātnisko institūtu izvērtējums, tagad ir jautājums, kas notiks ar tiem institūtiem, kuri saņēma ļoti zemu vērtējumu. Vai šie institūti neturpinās pastāvēt, vai arī šie institūti tomēr radīs iespēju sadarboties ar spēcīgākiem institūtiem. Es teiktu, šis ir jautājums par izcilību.
Visu Magdas Riekstiņas interviju ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili lasiet piektdienas, 14. novembra, laikrakstā Diena!