Viņa teikto apstiprina arī gan lielāki, gan mazāki _Dienas_ aptaujātie siltuma ražotāji Latvijas pilsētās un novados. Pašvaldības skeptiski vērtē to, ka varētu atsaukties valdības aicinājumam kopā ar vietējiem siltumuzņēmumiem veidot trūcīgo iedzīvotāju sociālā atbalsta programmas, lai daļēji segtu siltuma rēķinus.
Iekšējo rezervju nav
«Apkures tarifā nav iekļauta pat niecīgākā uzņēmuma peļņa, kas varbūt ļautu trūcīgajiem nodrošināt kādas atlaides. Mēs jau pagājušajā sezonā samazinājām apkures tarifu un centīsimies to šosezon turēt maksimāli zemu. Mums nav iekšējo rezervju, uz kā rēķina varētu domāt par atlaidēm, ne arī pašvaldība mums to kompensēs. Jāsaprot viens - ja mēs vienam kaut ko iedodam lētāk, kādam citam par to jāsamaksā,» saka Saldus siltuma valdes priekšsēdētājs Armīns Miķelsons. E.Vīgants skaidro, ka siltumuzņēmumiem nemaz nav tiesību kādam piegādāt siltumenerģiju lētāk, jo tas netieši tiek darīts uz pārējo rēķina, kā arī pašreizējie normatīvi neparedz to, ka siltumuzņēmumi varētu dot atlaides, jo pašvaldību regulatori parasti tarifā neļauj iekļaut peļņu, no kuras varētu dot šīs atlaides vai dāvinājumus. Arī Rīgas siltums tagad izvērtē juridiskos aspektus, kā likumīgi pildīt trūcīgajiem rīdziniekiem doto solījumu.
Nodarboties ar labdarību siltuma ražotājiem neļauj arī patērētāju parādi, kas iekrājušies jau iepriekšējā apkures sezonā un, visticamāk, šosezon kļūs vēl lielāki. DnB Nord Latvijas barometra pētījums septembrī liecina, ka tieši maksa par apkuri ir tā, kas iedzīvotājiem sagādā lielākās bažas, un vismaz 12% aptaujāto jau tagad nespēj tikt galā ar mājokļa uzturēšanas maksājumiem, bet 19% apzinās, ka līdz pavasarim noteikti izveidosies komunālo maksājumu parādi.
«Neatbalstu ne Rīgas siltuma dāvinājumu, ne Latvenergo paziņojumu par bezmaksas kilovatstundu piešķiršanu trūcīgajiem. Domāju, ka šī problēma jārisina kompleksi un valstiski, gan lielākus līdzekļus ieguldot dzīvojamo māju energoefektivitātē, gan arī pārskatot tarifu politiku. Ja šie uzņēmumi atraduši iekšējās rezerves šādam dāvinājumam, lielāks ieguvums visiem būtu vispārējs tarifu samazinājums,» pārliecināts Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs. Viņš, tāpat kā Dienas aptaujātie siltuma ražotāji, uzskata, ka par atbalstu trūcīgajiem jārūpējas pašvaldībām.
Palīdzēs sociālie dienesti
Pašvaldību savienības Veselības un sociālo lietu komitejas vadītājs, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks (PS) uzsver, ka pašvaldības jau tagad rūpējas par trūcīgajiem un arī Valsts prezidenta V.Zatlera sasauktajā valdības ārkārtas sēdē pieņemtais lēmums aicināt pašvaldības kopā ar siltumuzņēmumiem veidot sociālā atbalsta programmas nav nekas jauns. «Neredzu vajadzību veidot vēl kādas atbalsta programmas, ja pašvaldību vadība un sociālie dienesti katru dienu gādā par atbalstu trūcīgajiem,» saka G.Libeks un piebilst, ka kādai jaunai programmai nemaz nebūtu naudas. Pašvaldību sociālajos budžetos šim mērķim naudas nepietiktu, jo ir pašvaldības, kurās jau tagad iztērēti gandrīz visi pabalstiem paredzētie līdzekļi, bet personu, kurām piešķir trūcīgā statusu un ir nepieciešams šis atbalsts, kļūst arvien vairāk. Šogad to ir 6,4% no iedzīvotāju skaita, bet nākamgad varētu palielināties līdz 8,8%.
«Lai varētu izmaksāt pabalstu komunālo pakalpojumu segšanai un garantētā minimālā iztikas līmeņa nodrošināšanai, kas saskaņā ar likumu ir noteikts kā obligāts un pašlaik paņem gandrīz visu sociālā budžeta naudu, esam apturējuši visu citu pašvaldības noteikto pabalstu izmaksu,» stāsta Saldus novada Sociālā dienesta direktore Ina Behmane. Līdzīgā situācijā ir ļoti daudzas pašvaldības, un to pārstāvji atturas prognozēt, vai naudas pietiks līdz gada beigām. Daudzviet gan, veidojot jauno novadu budžetus, pašvaldības tomēr spējušas rast papildinājumu sociālajā budžetā, bet, piemēram, Saldū un Saldus novada pagastos būs jāiztiek ar to, kas ir, jo novada dome līdzekļu trūkuma dēļ atteikusi papildus piešķirt naudu šim mērķim.
Nedaudz situāciju varētu atvieglot valdības lēmums no 1.oktobra pusi no garantētajiem minimālajiem ienākumiem un mājokļa pabalstu segt no valsts budžeta, taču pagaidām nav skaidra ne norēķinu kārtība starp valsti un pašvaldību, ne arī tas, cik operatīvi valsts spēs administrēt un pārskaitīt pašvaldībām šos līdzekļus.