"Patlaban lielākā problēma ir finansējums. Satiksmes ministrija (SM) zīmē vīzijas un pieņem, ka Finanšu ministrija (FM) to finansēs, bet tā nebūs! Mana vēlme ir noteikt maksimālos projekta griestus," sacīja Siliņa.
Viņa arī teica, ka Rīgas savienojums ir svarīgs, tādēļ jau pirms pirmās "Rail Baltica" kārtas plānots esošajā dzelzceļa infrastruktūrā ar "Škoda Vagonka" vilcieniem savienot abas Rīgas stacijas. Tomēr, ja Latvija vēlas pētīt Rīgas "Rail Baltica" savienojumu, viņasprāt, šajā posmā vilcieniem būtu jābūt lielai noslodzei, un tad tikai var domāt par ātrvilcienu. "To varētu noteikt tikai tad, kad par šo līniju sāks braukt vilcieni," piebilda Siliņa.
Viņa norādīja, ka ir maksimāli jāsamazina visas izmaksas un "jānogriež kājas", kur zināms, ka neko nebūvēsim. Vienlaikus premjere piebilda, ka svarīga ir integrācija ar esošo dzelzceļu, izmantojot pašreizējos resursus.
Komentējot, kā premjere vērtēs satiksmes ministra darbu, Siliņa atzina, ka Kasparam Briškenam (P) ir jāizdara tie darbi, kas ir prasīti, piebilstot, ka ministra izpildītie uzdevumi tiks vērtēti no valdības lēmumiem. "Kā jau iepriekš esmu teikusi - es ļoti rūpīgi vērtēju viņa darbu," norādīja Siliņa.
Tāpat Siliņa vairākas reizes uzsvēra, ka no SM sagaida skaidru "Rail Baltica" pārvaldības modeli.
"Jau no paša sākuma nav vienota pārvaldības mehānisma, katrs rādīja ar pirkstu, ko katrs dara. Sākot darbu premjeres amatā, jau pērn oktobrī uzdevu SM izveidot jaunu "Rail Baltica" pārvaldības modeli," sacīja Siliņa.
Viņa atzinīgi novērtēja, ka patlaban SM atbildīgā par "Rail Baltica" jautājumiem ir SM valsts sekretāres vietniece Kristīne Malnača. Vienlaikus premjere atzina, ka viens cilvēks nevar būt atbildīgs par visu projektu, bet tas bija pirmais skaidrais solis. "Tāpat šīs valdības laikā esam izveidojuši Ministru kabineta (MK) tematisko komiteju, kur nolēmām, ka uzdevumi būs arī starpministriju līmenī," norādīja premjere.
Siliņa pauda cerību, ka nākamnedēļ valdība turpinās skatīt "Rail Baltica" pirmās kārtas ziņojumu, kā arī ir paredzēts uzdod uzdevumus citām ministrijām, piebilstot, ka satiksmes un dzelzceļa jautājumus vislabāk tomēr pārvalda SM.
"Mēs sagaidām no satiksmes ministra jauno pārvaldības modeli, kas patlaban ir nodots publiskajai apspriešanai. Vienlaikus strādājam ar Eiropas Savienības (ES) fondu pārdalēm, lai esošā dzelzceļa infrastruktūra tiktu integrēta šajā projektā," norādīja Siliņa.
Viņa informēja, ka Eiropas Komisija (EK) vēl nav sniegusi gala lēmumu par šī pārdalēm.
Siliņas padomnieks ES fondu jautājumos Ints Dālderis papildināja, ka EK patlaban ir saskaņojusi darba uzdevumus "Jasper" konsultantiem, kuri dos atzinumu, cerams, līdz šā gada pēdējai valdības sēdei. "Kamēr nav jēgpilna pamatojuma, piemēram, par izmaksu pamatojumu, tikmēr EK nedos gala lēmumu," viņš piebilda.
Siliņa uzsvēra, ka viņa nevada "Rail Baltica" MK tematisko komiteju, tomēr pa tiešo tiek strādāts ar EK un Baltijas valstu premjeriem. Tāpat premjere ir sūtījusi vēstules Baltijas valstu kopuzņēmumam "RB Rail" un SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL), pieprasot informāciju, kā samazināt izmaksas un iesniegt nepieciešamos datus EK, lai būtu veiksmīgas fondu pārdales.
Viņa sacīja, ka vēlētos, lai katrai ministrijai ir konkrētāka atbildība šajā projektā, tādēļ to plānots skatīt arī nākamajā valdības sēde.
Komentējot, vai Latvijai ir iespējams atteikties no šī projekta, viņa teica, ka Baltijas valstis nav gatavas atkāpties no šī projekta, kā arī Skandināvijas valstis un Polija gaida uz šo projektu. "MK līmenī mēs vēl neesam lēmuši par papildu nacionālo finansējumu projektam. Kamēr nebūs skaidrs pārvaldības modelis un izslēgti visi maksimālie sadārdzinājumi, neesmu gatava lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu. Ir jāizdara darbi, kas jau stāv," norādīja premjere.
Siliņa rezumēja, ka ir jāsagaida jaunais pārvaldības likumprojekts, kur SM būs vadošā projekta īstenotāja, tomēr lielāka loma būs jāuzņemas arī citām ministrijām.
Jau ziņots, ka valdība 26.novembrī konceptuāli atbalstīja "Rail Baltica" pirmās kārtas prioritāros uzdevumus Latvijā.
SM norāda, ka valdība konceptuāli atbalstīja šādus prioritāros uzdevumus - kā attīstīt 1435 milimetru (mm) dzelzceļa "Rail Baltica" pārrobežu savienojuma izveidi no Lietuvas-Latvijas robežas līdz Latvijas-Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei un attiecīgi plānojot trases būvdarbus.
Tāpat valdība konceptuāli atbalstīja būvdarbu pabeigšanu "Rail Baltica" pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā.
Papildus SM turpinās darbu pie "Rail Baltica" projekta tehnisko risinājumu vienkāršošanas un projekta kopējo izmaksu, tostarp administratīvo izmaksu samazināšanas.
Ziņots arī, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Tāpat vēstīts, ka Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.