Latvijā, tāpat kā citās valstīs, sievietes, kas strādā algotu darbu, vidēji pelna mazāk nekā vīrieši, turklāt kopš gadsimta sākuma mēneša darba samaksas pirms nodokļu nomaksas atšķirība starp abiem dzimumiem ir pakāpeniski augusi.
2015.gadā sieviešu vidējā mēneša bruto darba samaksa bija par 16,2% zemāka nekā vīriešiem, un salīdzinājumā ar 2014.gadu šis rādītājs ir pieaudzis par 0,8 procentpunktiem.
Kā atzīmē CSP, algu atšķirības ar diskrimināciju viennozīmīgi nevarot skaidrot, jo ir dažādi iemesli, kāpēc sievietes ir zemāk atalgotas. Vairums sieviešu strādā nozarēs, kur vidējais atalgojums ir zems - izmitināšanas, ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu uzņēmumos, mākslas un izklaides nozarē, tirdzniecībā, veselības un sociālās aprūpes iestādēs.
Izņēmums ir finanšu un apdrošināšanas darbību nozare, kur vidējā nozares alga ir visaugstākā valstī un no nodarbinātajiem 74,3% ir sievietes, taču algu atšķirība ir vislielākā - 37,8%.
Savukārt valsts pārvaldē, kur abu dzimumu darba ņēmēju skaits ir gandrīz līdzīgs, sieviešu algas ir par 3,1% augstākas.
Vairāk sievietes saņem arī tādā nozarē kā būvniecība, kur no visiem nodarbinātajiem tikai 10% ir sievietes. Šādu paradoksu un atalgojuma atšķirības arī citās nozarēs varot skaidrot, tikai detalizētāk analizējot, kādās profesijās strādā abu dzimumu pārstāvji konkrētajā nozarē, salīdzinot darba pienākumus, atbildības līmeni, darba pieredzi un citus faktorus, kas ietekmē algas, atzīmē CSP.
Sieviešu mēneša algu un gada laikā gūtos darba ienākumus, kā arī izaugsmi darbā ietekmē arī ilgstošas un īslaicīgas prombūtnes - nenostrādātais laiks, kas saistīts ar bērna piedzimšanu un slimību, pārtraukums darba gaitās bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, kā rezultātā sievietes vidēji strādā mazāk stundu nekā vīrieši.
Stundas darba samaksas rādītājs, kuru mazāk ietekmē nostrādātais darba laiks, liecina, ka vidēji valstī atalgojuma atšķirības starp dzimumiem nav tik lielas. 2014.gadā sievietes stundā pelnīja par 12,8% mazāk nekā vīrieši, un, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvijā šis rādītājs ir zemāks par vidējo ES.
2014.gadā lielākie rīcībā esošie ienākumi bija mājsaimniecībās, kur galvenais pelnītājs bija vīrietis, - vidēji 412,3 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Mājsaimniecībām, kur sieviete bija galvenā pelnītāja, šī summa bija ievērojami mazāka, - vidēji 355,6 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina, ka galvenā pelnītāja dzimums patēriņa izdevumu līmeni būtiski neietekmē, turklāt šī izdevumu līmeņa atšķirība ir izlīdzinājusies pēdējo divu gadu laikā. Patēriņa izdevumu līmenis 2015.gadā mājsaimniecībās, kurās galvenais pelnītājs bija sieviete, bija 317,76 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt mājsaimniecībās, kurās galvenais pelnītājs bija vīrietis, - 314,29 eiro.