Ņemot vērā demogrāfisko situāciju valstī, kad vidusskolas posmā samazinās skolēnu skaits, noteikts, ka uz valsts ģimnāzijas statusu var pretendēt izglītības iestāde, kuras 10.-12.klasē mācās ne mazāk par 250 skolēniem Rīgā, ne mazāk par 180 skolēniem republikas pilsētās, izņemot Rīgu, un ne mazāk par 120 skolēniem administratīvajās teritorijās, izņemot republikas pilsētas. Šāds regulējums valsts ģimnāzijām ļaus elastīgāk reaģēt uz demogrāfisko faktoru radīto ietekmi.
Tāpat turpmāk valsts ģimnāzijas statusu varēs iegūt tā izglītības iestāde, kurā iepriekšējos divus mācību gadus skolēnu mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir bijis vismaz par 10% augstāks nekā valsts vidējais centralizēto eksāmenu procentuālais novērtējums un vismaz par 5% augstāks nekā attiecīgā plānošanas reģiona centralizēto eksāmenu vidējais procentuālais novērtējums.
Grozījumi arī paredz, ka valsts ģimnāzijām būs jāīsteno vismaz divas vispārējās vidējās izglītības programmas, no kurām vismaz viena - matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienā. Savukārt, ja proģimnāzijas posmā (7.-9.klase) valsts ģimnāzija īsteno divas pamatizglītības programmas, vismaz vienai no tām ir jābūt matemātikas, dabaszinību un tehnikas virzienā.
Precizētās arī valsts ģimnāziju funkcijas pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra darbības īstenošanai. Tās paredz izglītības iestāžu pedagogiem pienākumu pašvaldību vai valsts līmenī iesaistīties valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā, piemēram, līdzdalību valsts pārbaudījumu vērtēšanā, izglītības satura izveidē, mācību literatūras izvērtēšanā.