Lēmumā parlaments pauž nožēlu par EPPA 26.jūnija lēmumu atjaunot Krievijas balsstiesības, kuras tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014.gadā, tā pārkāpjot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, un starptautisko tiesību pamatprincipus.
Saeima savā lēmumā nosoda Krievijas turpināto apspiešanas un vardarbības politiku pret Krimas tatāriem okupētās Krimas teritorijā, kā arī cilvēktiesību pārkāpumus Austrumukrainā.
Tāpat lēmumā uzsvērts, ka Krievijas balsstiesību beznosacījuma atjaunošana ir pretrunā ar Eiropas Padomes principiem un pamatvērtībām, kā arī nopietni iedragā Eiropas Padomes reputāciju un rīcībspēju. Kopš balsstiesību apturēšanas Krievija nav atgriezusies pie starptautisko tiesību un pamatprincipu ievērošanas, turpina Ukrainai piederošās Krimas aneksiju un neatsaucas uz aicinājumiem rast diplomātiskus risinājumus. Lēmumā uzsvērts, ka balsstiesību atjaunošana mazina uzticēšanos Eiropas Padomei un citiem starptautiskiem instrumentiem.
Lēmumā atgādināts, ka karadarbības rezultātā Ukrainā ir gājuši bojā vairāk nekā 13 tūkstoši cilvēku un vairāk nekā trīs miljoni ir devušies bēgļu gaitās, tāpat nav novēroti nekādi uzlabojumi Ukrainas teritoriālās integritātes nodrošināšanā. Lēmumā arī paustas bažas, ka Krievijas balsstiesību atjaunošana, ņemot vērā minētos apstākļus, var iedrošināt Krieviju turpināt savu agresīvo ārpolitiku, tā radot draudus Eiropas drošībai un stabilitātei.
Lēmumā Krievija ir aicināta atgriezties pie starptautisko tiesību ievērošanas, nekavējoties pārtraukt savas agresīvās darbības pret Ukrainu un Gruziju, atbrīvot politiskos ķīlniekus un prettiesiski apcietinātos Ukrainas pilsoņus, pārtraukt cilvēktiesību pārkāpumus pret Krimas tatāriem, kā arī nodrošināt cilvēktiesību un likuma varas principu ievērošanu.
Tāpat lēmumā EPPA aicināta apzināties, ka Krievijas balsstiesību atjaunošana nodara milzīgu kaitējumu Eiropas Padomes reputācijai, kā rezultātā var tikt zaudēta to cilvēku uzticība, kuru tiesības organizācijai ir jāaizsargā.