Deputāte Linda Liepiņa (LPV) pauda nesaprati, kāpēc joprojām Latvijā ļauj ieņemt augstus amatus cilvēkiem, kuri kādu iemeslu dēļ neuzskata par vajadzību atteikties no vēl kādas pilsonības. Viņa atzina, ka priekšlikums ir arī saistīts ar ārlietu ministru Krišjāni Kariņu (JV), kuram ir ASV pilsonība. ''Man nav skaidrs, kādas intereses viņš šobrīd pārstāv, jau vairāku nedēļu garumā, uzspļaujot Latvijas parlamentam un neierodoties atbildēt uz deputātu jautājumiem un viņa demisijas pieprasījumu,'' teica opozīcijas deputāte.
LPV priekšlikums attiecas uz Saeimas, Ministru kabineta, Centrālās vēlēšanu komisijas, Latvijas Bankas padomes locekļiem un Latvijas Bankas prezidentu. Tāpat LPV rosināja, ka par Ministru prezidenta amata kandidātu nevar izvirzīt un apstiprināt pilsoni ar dubulto pilsonību. Minētais ierobežojums attiecas arī uz premjerministra biedru un parlamentāro sekretāru. Dubultpilsonis nevar kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī par Eiropas Savienības komisāra amata kandidātu nevar izvirzīt pilsoni ar dubultpilsonību, paredzēja opozīcijas partijas piedāvātie grozījumi vairākos likumos.
LPV priekšlikums noteica, ka likums stājas spēkā nākamā gada 1.februārī, un amatpersonām ar dubulto pilsonību līdz tam jāveic nepieciešamās darbības, lai tiktu izpildītas šo likumu prasības.
Deputāti likumprojektu anotācijā skaidro, ka dubultpilsonības aizlieguma pamatā ir novērst šaubas par amatpersonu lojalitāti Latvijai.
LPV atsaucas uz Satversmi, kas aizliedz par Valsts prezidentu ievēlēt personu ar dubulto pilsonību, un tas balstoties uz apsvērumu, ka pretējā gadījumā amatpersonai būtu "sašķelts interešu lauks" un ka persona ar dubulto pilsonību var nonākt sarežģītā situācijā, ja Latvijas un otras pilsonību pārstāvošās valsts intereses vai viedokļi atšķiras.
Grozījumu autoru ieskatā, pastāvot līdzīgs risks, ka amatpersonas var nonākt situācijā, kad nav iespējams vienlaikus būt lojālam abām valstīm. Tādēļ no valsts drošības un interešu aizsardzības viedokļa neesot pieļaujami veicināt šāda veida situāciju rašanos, kurās personai ir jāizdara izvēle par labu vienai vai otrai valstij. LPV ieskatā, interešu konflikti var notikt pat tad, ja valsts amatpersonai otra pilsonība ir piederīga kādai no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīm.