Saeimā apsver regulējuma izmaiņas viltus ziņu ierobežošanai

Aizsardzības komisija konkrētu lēmumu par iespējamām regulējuma izmaiņām vēl nepieņēma un plāno to apspriest ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, kā arī iesaistītajām institūcijām.

Saeimas Analītiskais dienests informēja komisiju par veikto pētījumu par Krievijas ietekmi Latvijas informatīvajā telpā. Secināts, ka viennozīmīgi nevar pateikt, ka noteikta sabiedrības attieksme, uzskati tiek iedibināti mērķtiecīgas stratēģiskas komunikācijas dēļ. To ietekmējot arī daudzi fona faktori, piemēram, sociālekonomiskā situācija valstī.

Analītiskā dienesta pārstāvji arī norādīja, ka jāveic informācijas plūsmas novērojumi ilgtermiņā, līdz pat trīs gadiem, konstatējot konkrētas epizodes un pārkāpumus, lai varētu piedāvāt kādus ierobežojušus pasākumus. Būtiska nozīme ir arī iedzīvotāju izglītošanai, mediju pratībai.

Deputātiem arī bija dažādi jautājumi un priekšlikumi, kā varētu cīnīties ar viltus ziņām. Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) norādīja, ka tā būtu vērts padomāt par to, vai nav jāpaplašina Krimināllikuma regulējums par to, kas ir sodāms šajā jomā. Tāpat viņš pieļāva, ka policijā varētu veidot atsevišķu nodaļu, kurā iekļautu arī ekspertus dezinformācijas ierobežošanai. Piemēra, šī nodaļa varētu brīdināt portālu, ja tajā publicēta ziņa uzskatāma par meliem un tad attiecīgi arī rīkoties pārkāpumu gadījumos.

Arī deputāts Jānis Ādamsons (Saskaņa) uzsvēra, ka nav runa par paustajiem viedokļiem interneta vidē, bet ir jautājums par to, kādā veidā "cīnīties ar meliem". Parlamentārietis Veiko Spolītis norādīja, ka ārvalstīs tiek izmantota personalizēta pieeja internetam, proti, ir iespēja rast atbildīgos, ja tiek izplatīta dezinformācija.

Deputāti šodien norādīja arī uz Vācijas piemēru, kur ir pieņemts likums par tiesībaizsardzības uzlabošanu sociālajos tīklos. Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība) uzsvēra, ka jautājums par jaunu regulējumu vai likuma grozījumiem tiks apspriests ar Cilvēktiesības komisijas deputātiem.

Pašreizējais regulējums arī pieļauj preventīvā darba iespēju, par ko arī nepieciešama saruna ar drošības iestādēm, pauda Latkovskis. Viņš norādīja, ka viltus ziņas ir hibrīdkara sastāvdaļa. Lai viltus ziņas nešķeltu sabiedrību, lai neveidotos situācijas, ka "cilvēki dodas ielās", balstoties uz viltus ziņām, ir nepieciešams domāt par risinājumiem. Vienlaikus deputāts akcentēja, ka rīcībai jābūt pamatotai, jo "mums nevajag, lai te būtu maza Krievija vai maza Ķīna".