Laikraksts Neatkarīgā otrdien vēsta, ka skolu un augstskolu pozitīvais uzticēšanās reitings ir +53,5, baznīcām +41,1, radio +39,1, bruņotajiem spēkiem +38,5, Valsts kontrolei +31,6, televīzijai +28,1, drukātajai presei +13,7, pašvaldībām +13,5, ziņu portāliem internetā +10,9, tiesībsargam +9,7, slimnīcām +9, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam +2,6.
Viszemāko uzticību jau ilgstoši bauda Latvijas politiskā vide. Partijas, Saeima un valdība ir tās valsts pārvaldes formas, kurām sabiedrība jau gadiem praktiski neuzticas. Visnotaļ skeptiski Latvijas iedzīvotāji izturas arī pret komercbankām, kas tiek vainotas gan nekorektā attieksmē pret kredītņēmējiem, gan ekonomiskās krīzes padziļināšanā.
SKDS pētījums uzrāda arī kādu jaunu tendenci, proti, līdztekus komercbankām sabiedrība vairs neuzticas arī Latvijas Bankai. "Latvijas Banka ne tikai neiestājās par Latvijas iedzīvotājiem komercbanku patvaļas laikā, bet arī no reālā procesu noteicēja pakāpeniski pārvēršas par propogandas aparātu. Pēdējā laikā tas kļūst arvien acīmredzamāk. Latvijas Bankas uzbāzīgie centieni pārliecināt par dalību eirozonā ir atklāta smadzeņu skalošana, un cilvēkiem tas, protams, nepatīk," šo tendenci skaidrojusi ekonomiste Raita Karnīte.
Partiju negatīvais uzticēšanās reitings pašlaik ir -73,4, Saeimai -59,6, Ministru kabinetam -44, komercbankām -41,3, Latvijas Bankai -17,7, tiesām -14, Valsts prezidentam -4,1, bet Valsts policijai -2,4.
SKDS aptauja atklāj: Valsts prezidents Andris Bērziņš kā amatpersonas bauda ļoti augstu sabiedrības uzticību, taču viņa pārstāvētā institūcija tiek novērtēta daudz zemāk.