Zviedris intervijā pastāstīja, ka Krievijas drošības dienestu interešu lokā bija pagājušā nedēļā notikušās Saeimas vēlēšanas. SAB ir zināms, ka tika vākta vispārēja rakstura informācija un sniegts vērtējums par situāciju un iespējamajiem vēlēšanu rezultātiem, kā arī to, kādas ir izredzes Krieviju atbalstošām partijām.
Tāpat SAB konstatējis Krievijas dienestu vadītu hakeru aktivitātes, kas bija vērstas gan pret Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapu, gan atsevišķu partiju sociālajiem tīkliem, mājaslapām.
Lūgts sniegt vērtējumu prokrievisko partiju darbībām Latvijā un pastāstīt par to, kas tiek darīts, lai novērstu to apdraudējumu, SAB direktors atbildēja, ka vispirms ir jādefinē, ar ko tiek saprasta prokrieviska partija. Par konkrētām personām Zviedris runāt nevēlējās.
Lūgts precizēt, vai SAB saskata kādus drošības riskus jaunievēlēto deputātu darbībā un attieksmē, SAB direktors norādīja, ka drošības dienests seko līdzi Latvijas pilsoņu aktivitātēm, kuri simpatizē, vai slēptā veidā mēģina atbalstīt Krievijas naratīvu, rīcību. Šādi aktīvisti spilgti iezīmējušies pēc 24.februāra, kā arī pēc padomju pieminekļa Pardaugavā nojaukšanas.
"Gan Latvijas valsts, gan drošības dienesti ir skaidri definējuši sarkanās līnijas, kuras pārkāpjot iestājas cita veida kritēriju vērtēšana, proti, resoriskās pārbaudes, kriminālprocesi un diskvalificējoši pasākumi pret personām un partijām. Teiksim tā, ka šis signāls tā saucamo aktīvistu pusē tika uztverts pietiekami nopietni un šīs sarkanās līnijas netiek pārkāptas, lai gan ir atsevišķas personas, kas mēģina balansēt uz šīs robežas," norādīja Zviedris.
Zviedrim neesot ne mazāko šaubu, ka drošības dienestu rīcībā nonākot pietiekami juridiski korektu pierādījumu daudzumam attiecīgi, tiks iedarbināts jau nākamais mehānisms. Vienlaikus viņš vērsa uzmanību, ka valsts darbības pret šiem aktīvistiem tiks vērtētas tiesā, tāpēc ir būtiski iegūt juridiski korektus pierādījumus, uz kuriem drošības iestāde varot balstīt savu lēmumu.
Jau ziņots, ka aizvadītajās parlamenta vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza "Jaunā vienotība", kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, Nacionālā apvienība - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" - deviņus mandātus.
Saeimas vēlēšanas izrādījās liktenīgas valdošās koalīcijas politiskajiem spēkiem "Attīstībai/Par!" un "Konservatīvajiem", kā arī krievvalodīgo elektorāta ilggadējai līderei "Saskaņai", kas nespēja pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru un palika ārpus nākamā parlamenta sasaukuma.