Kā problēmas risinājumu eksperts iesaka diskusiju. Turklāt ierosina izbeigt sociālo budžetu, pārcelt to uz pamatbudžetu un vienoties, kāds ir sociālo izdevumu līmenis.
"Tad kopumā šīs izmaksas nepalielinām, lai to īpatsvars nepārsniegtu, piemēram, 10%. Tad izmainām nodokļus, samazinot darbaspēka slogu, un darām pavisam citu lietu. Piemēram, manuprāt, pensija nav nekādas cilvēktiesības. Ja cilvēks ir pārticis un ir dzīves laikā uzkrājis aktīvus, viņam nav jāsaņem pensija," norāda Rungainis.
Diskusijā piedalījās arī labklājības ministre Ilze Viņķele (V), Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos jautājumos Silvija Šimfa, Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs un Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze.
Rungainis uzsver, ka, ņemot vērā demogrāfiju, ir acīmredzami, ka nākotnes pensijas eventuālā pirktspēja būtu krietni zemāka nekā tā ir pašlaik.
"Turklāt to zina Labklājības ministrija, ņemot vērā cilvēku daudzumu, kas ir aizbraucis prom, un pensionāru skaita neizbēgamo palielināšanos. Tas notiks, ja vien neapskatām kaut kādus agresīvus plānus, piemēram, simtiem tūkstošu cilvēku ievešanu, kuri sastrādās pensijas manai paaudzei, ja, protams, nepieņemam, ka viss valsts budžets pārvērtīsies tikai par sociālo budžetu," piebilda investīciju baņķieris.
Viņš aicina valsti atzīt, ka pensijas nevis turpinās pieaugt, bet gan tām ir jāsamazinās. Tas esot arī viens no iemesliem, kāpēc nefunkcionē nodokļu maksāšanas sistēma.
"Kāpēc gan lai tie vidējās paaudzes cilvēki, kuri saprot, ka nevarēs dzīvot no šīs pensijas, turpinātu maksāt tādā apmērā sociālo nodokli? Problēma ir ar tiem cilvēkiem, kuri ir nostrādājuši dažus gadus un saņem augstas pensijas. Uzskatu, ka šī sistēma ir netaisnīga un tas tā darboties nevar," pārliecināts ir Rungainis.
Kā ziņots, Viņķele uzskata, ka partiju vēsturiskie politiskie apsvērumi sakropļojuši sākotnēji pareizu sociālās apdrošināšanas sistēmu, tāpēc nepieciešama plaša sabiedrības diskusija par tās reformām.
Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2012.gadam aprēķināti 3,2 miljardi latu, 2013.gadam - 3,05 miljardi latu un 2014.gadam - 3,033 miljardi latu. Savukārt valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2012.gadam ir aprēķināti 1,41 miljardi latu, 2013.gadam - 1,397 miljardi latu un 2014.gadam - 1,278 miljardi latu.