No plašākiem paskaidrojumiem viņš atturējās, kā arī nekomentēja, vai atbilst patiesībai Flika paziņojumā minētais, ka Prudentia "organizē saistību uzpirkšanu pret airBaltic, pieprasa informāciju no lidsabiedrības ar mērķi izzināt biznesa noslēpumus, izvirza prasības par simtiem miljonu eiro (70 miljonu latu) vērtām garantijām, kas nav izpildāmas".
Viņš arī pauda viedokli, ka nav vērts komentēt Flika paziņojumā teikto, ka konsultants "pēdējās nedēļās nav sazinājies vai meklējis dialogu" ar BAS.
Savukārt, komentējot airBaltic solījumu vērsties Ģenerālprokuratūrā par Prudentia iespējamajām noziedzīgajām darbībām, kuras sagatavojušas augsni jaunas aviokompānijas izveidei, Rungainis norādīja, ka dzīvojam demokrātiskā valstī un jebkurš cilvēks var vērsties jebkur.
Vaicāts, vai konsultanti ir tikušies ar BAS patiesā labuma guvēju, kas saskaņā ar BAS sniegto informāciju ir kāda Krievijas privātpersona, kas šodien ieradusies Rīgā, Rungainis konkrēti neatbildēja. Viņš tikai norādīja, ka Prudentia pastāvīgi atrodas kontaktā ar cilvēkiem, ar kuriem nepieciešams tikties, lai "veicinātu situācijas attīstību valstij un iedzīvotājiem maksimāli labā veidā".
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Satiksmes ministrija paziņoja, ka BAS piekrita izvirzītajiem nosacījumiem, lai valsts piedalītos airBaltic pamatkapitāla palielināšanā, taču šonedēļ otrdien valdība nekādu konkrētu lēmumu nepieņēma. Valdības pārstāvji norādīja, ka visa nepieciešamā informācija vēl nav saņemta.
airBaltic vakar Rīgas rajona tiesā iesniegusi tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Tiesiskās aizsardzības process ļauj parādniekam atjaunot spēju nokārtot savas saistības, ja tas nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks, paredz likums. Tiesa gan pagaidām šo pieteikumu atstājusi bez virzības.
Prudentia šodien žurnālistus informēja, ka valsts kā akcionārs nopietni apsver iespēju veidot jaunu lidsabiedrību un jau sākusi sarunas ar potenciālajiem investoriem, kas varētu tajā ieguldīt. Savukārt Fliks uzskata, ka konsultanti atradās pastāvīgā interešu konfliktā un, domājams, airBaltic sniegtā komercinformācija tiks izmantota citai konkurējošai aviokompānijai.
Konsultants arī pavēstījis, ka airBaltic neauditētie dati par laika posmu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 30.jūnijam uzrāda zaudējumus 95 miljonu latu apjomā, kas neesot normāli rādītāji.